No šā
gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē izglītības
iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp
jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī
nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos
“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai”, lēma valdība.
Izglītības
un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs
otrdien informēja, ka mācību organizēšana no nākamā mācību
gada plānota trīs modeļos. Pašlaik uzskatāms, ka no 1.septembra
mācības visās izglītības iestādēs Latvijā notiek klātienē
un tas ir A modelis, ja epidemioloģiskā situācija ir līdzīga kā
tagad.
Valdības
atbalstītie grozījumi nosaka, ka arī šajā gadījumā, ja
nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības
iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti,
piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu
distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu
piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles
nolūkā.
IZM
norāda, ka šis nosacījums vispārējās izglītības iestādēs
attiecināms tikai uz 7.-12.klasi, ņemot vērā izglītojamo
vecumposmu un līdzdalību pašvadītā mācību procesā. Attiecīgi
profesionālās izglītības iestādēs šāds risinājums iespējams
visos kursos un grupās.
Lai
sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājam
būs jānosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju,
tai skaitā jānosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un
viņu vecākiem.
Attiecīgi
izglītības iestādēm, sadarbībā ar dibinātāju, ir jāizstrādā
rīcības plāns, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās, un
mācības nepieciešams īstenot attālināti lielākā apjomā vai
pilnībā tādēļ, ka, piemēram, izglītības iestādei,
izglītojamajam vai darbiniekam Slimību profilakses un kontroles
centrs (SPKC) noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus vai
novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums pašvaldības
administratīvajā teritorijā, atbilstoši SPKC sniegtajai
informācijai.
IZM
uzsver, ka, ja SPKC konstatēs saslimšanas gadījumu ar Covid-19,
kas būs saistīts ar konkrētu izglītības iestādi, centrs veiks
epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā nosakot personu loku, kas
bijušas ciešā kontaktā ar saslimušo.
Vadoties
no epidemioloģiskās izmeklēšanas datiem par Covid-19 izplatības
riskiem konkrētajā izglītības iestādē un kontaktpersonu loku,
tiks noteikti konkrēti pretepidēmijas pasākumi, tai skaitā, ja
nepieciešams, tiks rekomendēts ieviest karantīnas pasākumus
izglītības iestādē un uzsākt mācības attālināti. Tāpat,
konstatējot nozīmīgu saslimšanas pieaugumu kādā konkrētā
administratīvā teritorijā, kas būs saistīta ar izglītības
iestādēm, Veselības ministrija rosinās MK pieņemt lēmumu par
karantīnas noteikšanu konkrētā teritorijā vai attālinātā
mācību procesa ieviešanu konkrētā teritorijā atbilstoši
Epidemioloģiskās drošības likuma regulējumam.
Valdības
atbalstītie grozījumi paredz, ka izglītības iestādes, ja
iespējams, neorganizē pasākumus ar plaša mēroga savstarpēju
dažādu klašu vai grupu pulcēšanos.
Grozījumi
paredz, ka mācību procesa norisē viena klase, grupa, vai kurss, ja
jau netiek dalīts grupās, pēc būtības atrodas līdzīgā
situācijā kā darba kolektīvs. Tādējādi nav obligāti jāpiemēro
distancēšanās prasības, taču izglītības iestādei ir pēc
iespējas jāorganizē klašu vai grupu savstarpējo distancēšanos.
Izglītības
iestādēm ir jāizvērtē konkrētie apstākļi un riski, lai pēc
iespējas mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas, un
jāinformē izglītojamie, viņu likumiskie pārstāvji, darbinieki
un pakalpojumu sniedzēji par šīm prasībām.
Grozījumi
paredz, ka skolā tiek organizēta izglītojamo, viņu likumisko
pārstāvju, darbinieku un citu personu plūsma, nepieļaujot
drūzmēšanos, pulcēšanos un veicinot iespēju ievērot
distancēšanās prasības. Minētais attiecas arī uz dienesta
viesnīcu un koplietošanas telpu izmantošanu.
Lai
nodrošinātu izglītojamo plūsmu nekrustošanos arī ēdināšanas
laikā, IZM rosina to organizēt pēc plūsmu principa. Plūsmas būtu
organizējamas tā, lai novērstu kādas vienas konkrētās
izglītojamo plūsmas saskarsmi ar citas plūsmas izglītojamiem, kā
arī nodrošinātu pietiekamus apstākļus kvalitatīvai roku
mazgāšanai pirms un pēc ēšanas, paredz grozījumi.
Ņemot
vērā minēto, izglītības iestādēm būs jāplāno, kā efektīvāk
organizēt izglītojamo ēdināšanu, tai skaitā paredzot laiku
pusdienu pauzēm, roku mazgāšanai un drošai ēdiena sadalei.
Lai
mazinātu faktorus, kas apgrūtina operatīvu ēdiena servēšanu,
Veselības ministrija ir plānojusi pārskatīt MK noteikumos par
uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem noteiktās
prasības izglītojamo ēdienkartei, samazinot obligāti nodrošināmo
ēdienu skaitu. Šādu atkāpi no esošās ēdienkartes noteiktu līdz
šā gada beigām.
Tāpat,
atsākoties klātienes izglītības procesam, nav plānots pārtraukt
pārtikas preču tirdzniecību izglītības iestādēs, ja izglītības
iestādes vadība un tirgotājs var nodrošināt to, ka šajās
tirdzniecības vietās nekrustojas dažādas izglītojamo plūsmas,
kā arī nodrošinot iespēju roku higiēnai pie tirdzniecības
vietas, paredz grozījumi.
Pirms
organizēt kādas ārpusstundu aktivitātes vai pasākumus, kas nav
tieši saistīti ar mācību procesa norisi, izglītības iestādei
būs jāizvērtē iespējas nodrošināt piesardzības pasākumu
ievērošanu un jāmazina riskus, paredzot distancēšanās un
higiēnas prasību īstenošanu, tai skaitā dodot priekšroku
aktivitātēm ārtelpās un citās vietās, kur iespējams ievērot
distancēšanās nosacījumus.
Grozījumos
arī noteikts, ka izglītības iestādē izglītojamajiem un
darbiniekiem tiek skaidrots un tie ievēro personīgās higiēnas
prasības, kā arī pastiprināti seko līdzi personīgajam veselības
stāvoklim. Tāpat atsevišķi izcelts, ka riska grupu personām
pastiprināti jāseko līdzi personīgajam veselības stāvoklim un
īpaši jāpievērš uzmanība higiēnas un distancēšanās
īstenošanai, kur vien tas iespējams.
Vienlaikus
skolā jāpiemēro infekcijas izplatības mazināšanai atbilstošs
telpu uzkopšanas algoritms.
Kas
attiecas uz profesionālo izglītību, tad tur visa veida prakses,
tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības
uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot
riskus visām līgumslēdzēju pusēm un nodrošinot operatīvu
informācijas apmaiņu. Tāpat papildus prasības netiek izvirzītas,
jo personas ievēro prakses vietā un attiecīgajā nozarē jau
noteiktās prasības.
Minētā
pieeja attiecas arī uz koledžām un augstskolām.
Attiecībā
uz speciālo izglītību iepriekš pieminētajos ieteikumos
izglītības iestādēm sadarbībā ar Veselības ministriju tiks
skaidroti nepieciešamie piesardzības pasākumi, norāda IZM.
Savukārt
par studiju procesa norisi augstskolās un koledžās noteikts, ka
augstskola vai koledža nosaka iekšējo kārtību un atbildīgos par
to, kā konkrētajā institūcijā tiek īstenotas augstākminētās
prasības.
Grozījumi
paredz, ka, novērtējot savu konkrēto situāciju, augstskola vai
koledža nosaka kārtību, kā un kādā apjomā izglītības
programmas kursa vai moduļa daļu var īstenot attālināti, lai
nodrošinātu studējošiem distancēšanās iespēju, vai gadījumā,
ja ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties
klātienē Latvijā, pretepidēmijas pasākumu īstenošanas dēļ,
vai pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas
augstskola vai koledža, novērojams Covid-19 infekcijas izplatības
pieaugums vai saglabājas augsti infekcijas izplatības rādītāji,
atbilstoši SPKC sniegtajai informācijai.
Tāpat
augstskolai un koledžai ir ne vēlāk kā divas nedēļas pirms
akadēmiskā gada sākuma jāinformē ārvalstu reflektanti un
studējošie par šo noteikumu prasībām.
Tāpat
augstskolām un koledžām noteikts pienākums apkopot informāciju
par ārvalstu studentu ierašanās laiku un uzturēšanās vietas
adresi kā arī, ja tas ir iespējams, sadarbojoties ar ārvalsts
studējošo nodrošināt pašizolācijas iespēju, ja tas ieradies
Latvijā, un ja šo noteikumu regulējums konkrētajā situācijā
tādu pienākumu ārvalstu studējošajam paredz.
IZM
uzsver, ka ieceļojušajam studējošajam ir jābūt rakstveida
apliecinājumam no augstskolas vai koledžas, ka viņš ir pilna
laika vai apmaiņas studējošais, un viņa studijas attiecīgajā
augstskolā vai koledžā notiek klātienē. Attiecīgi otrdien
pieņemtie grozījumi paredz atļaut iebraukt caur Eiropas Savienības
ārējo robežu pilna laika un apmaiņas studējošajiem, ja
augstskola vai koledža ir izsniegusi rakstveida apliecinājumu par
studējošā imatrikulāciju un studiju organizēšanu klātienē.
Atbalstītie
grozījumi arī paredz, ka vispārējās pamatizglītības,
profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās
vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības
izglītojamiem, kuriem ir tiesības saņemt no valsts budžeta
apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un
pašaprūpes veikšanai, ir tiesības attālinātā mācību procesā
saņemt šo pakalpojumu līdz 25 stundām nedēļā. Savukārt
vispārējās pirmsskolas izglītojamiem – līdz 40 stundām nedēļā.
Atsevišķi
pieminēts arī tas, ka pieaugušo izglītības programmās
maksimālais personu skaits grupā 50 tiek saglabāts līdz šī gada
31.oktobrim. Tāpat, ievērojot pieaugušo personu auditoriju
minētajās izglītības programmās, tām piemēro vispārējās
pulcēšanās un distancēšanās prasības, tai skaitā divu metru
fizisku distanci.
Pirmsskolas
izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas
vietām grozījumi papildu jaunus nosacījumus neizvirza – tās
darbojas jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus
piesardzības pasākumus.
Noteikumi
arī paredz, ka bērnu nometnēs bērnu skaits grupā – ne vairāk kā
30 dalībnieki – tiks saglabāts līdz 31.oktobrim.
Tāpat
valdība atbalstījusi normu, kas paredz, ka izglītības iestādes
dibinātājam jāveic uzskaite par Covid-19 piesardzības pasākumu
rezultātā veidojošos izdevumu pieaugumu vai samazinājumu pret
laika periodu no 2019.gada 1.augusta līdz 31.decembrim, ko
dibinātājs vai iestāde veikusi no saviem finanšu līdzekļiem.
IZM
ieskatā, šāda informācija ļautu objektīvi spriest par Covid-19
infekcijas izplatības ierobežošanas ietekmi uz plānotajiem un
veiktajiem izdevumiem un pieņemt datos pamatotus lēmumus.
Šie
grozījumi MK noteikumos stāsies spēkā 1.augustā. Detalizētāk
iespējamie rīcības modeļi izglītības iestādēs tiks skaidroti
ieteikumos par piesardzības pasākumiem un aktualizētajās
attālināto mācību vadlīnijās.
Foto: no arhīva
