Piesaistot Eiropas
Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, pašvaldība īstenos projektu
“Pilssalas ielas degradētās teritorijas sakārtošana”. Tas nozīmē, ka
jau šogad Pilssalā varētu turpināties iepriekšējos gados sāktie labiekārtošanas
darbi, lai šo teritoriju mērķtiecīgi attīstītu kā pievilcīgu vidi tūrismam un
ūdenssportam, informē Jelgavas pilsētas
pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Projekta gaitā
paredzēts uzbūvēt jaunu ūdenstūrisma un sporta bāzi, īstenot Pilssalas ielas
pārbūvi posmā no Lielupes tilta līdz nekustamajam īpašumam Pilssalas ielā 5,
tostarp pārbūvējot tiltu pār kanālu, sakārtot Pilssalā mītošo zirgu uzraudzībai
nepieciešamo infrastruktūru, izbūvēt plašāku stāvlaukumu un aktīvās atpūtas
laukumu, kā arī attīrīt un sakārtot Lielupes un kanāla krastus.
Pēdējos gados pašvaldība Pilssalā
jau ir realizējusi vairākus labiekārtošanas projektus – uzbūvēts skatu tornis
un līdzās tam ierīkots atpūtas laukums, izveidota veselības taka, kā arī 170
metru garumā nostiprināts Lielupes krasts, izveidojot laivu nolaišanas vietu,
labiekārtojot arī gājēju zonu un ierīkojot nelielu stāvlaukumu automašīnām.
Piesaistot ERAF finansējumu 3,4
miljonu eiro apmērā, kā arī ieguldot pašvaldības līdzfinansējumu vairāk nekā 3
miljonu eiro apmērā, šogad pašvaldība sāks nozīmīgākos pārbūves darbus
Pilssalas teritorijā. Uzsverot projekta aktualitāti, Jelgavas pilsētas
pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte
atgādina: “Reti kura pilsēta var lepoties ar šādu dabas teritoriju un tur
mītošajiem savvaļas zirgiem pašā pilsētas centrā, taču, ja mēs raugāmies no
tūristu viedokļa, tad jāatzīst, ka līdz šim Pilssalā nav bijusi infrastruktūra,
kas šo vietu padarītu pievilcīgu tūrisma attīstībai. Tieši tāpat ir ar esošo
airēšanas bāzi, kas uzbūvēta 1970. gadā un ir morāli un tehniski novecojusi.”
Tāpēc pašvaldība pēdējos gados
mērķtiecīgi ir strādājusi, lai šobrīd varētu uzsākt apjomīgā projekta
realizāciju, kas ietver trīs atsevišķus būvprojektus – Pilssalas ielas pārbūvi
un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, jaunās ūdenstūrisma un sporta bāzes
ēkas būvniecību un Lielupes krasta stiprināšanu.
Stiprinās Lielupes krastu un
izveidos vēl vienu laivu nolaišanas vietu
Vienam no
būvprojektiem – Lielupes krasta stiprināšanai – jau ir saņemta būvatļauja. Paredzēts, ka Lielupes krasts
tiks stiprināts 70 metru garumā gar esošo airēšanas bāzes ēku Pilssalas ielā 8
virzienā uz pili. Krasta stiprināšana paredzēta pēc līdzīga principa, kā tas
jau tika īstenots pagājušajā gadā Pilssalas ielas posmā no 5. līdz 12. ēkai.
Tur sākotnēji tika atbrīvota teritorija, demontētas dzelzsbetona plātnes un
kāpnes, kā arī krasta joslā ar ekskavatoru iztīrīta upes gultne. Savukārt pēc
tam šajā zonā aptuveni trīs metru dziļumā izbūvēta piecus metrus augsta
rievsiena, kas ir galvenais upes krasta nostiprināšanas elements. Pēc tam šajā
170 metrus garajā krasta zonā piecās vietās izbūvēja trīs metrus platas
dzelzsbetona kāpnes, nodrošinot pieeju upei, kā arī trīs slipus laivu un citu
mazizmēra peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī. Vienlaikus Lielupes piekraste kļuva
pievilcīgāka arī iedzīvotājiem, izbūvējot aptuveni četrus metrus platu
laukakmeņiem klātu gājēju pastaigu zonu, bet krasta nogāzē izveidota gabionu
atbalsta siena un izvietoti soliņi.
“Turpinot
krasta nostiprināšanu, kopumā 240 metru garā zonā gar upes krastu tiks izveidota
labiekārtota infrastruktūra ūdenstūrismam ar iespēju ne vien sportistiem, bet
arī iedzīvotājiem izmantot slipus laivu un citu peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī,
kā arī patīkama relaksācijas vide upes krastā, no kuras varēs gan vērot
ūdenssporta sacensības Lielupē, gan vienkārši baudīt dabu, makšķerēt. Atšķirībā
no iepriekš īstenotās krasta labiekārtošanas zonas, šajā vietā esam paredzējuši
pieeju upes krastam arī cilvēkiem ratiņkrēslā,” skaidro G.Osīte.
Secīgi
realizējot visu projektu, krasta stiprināšanu īstenos kā vienu no pēdējiem
darbiem. “Tā kā krasts tiks stiprināts gar esošo airēšanas bāzi, vispirms
ir nepieciešams nojaukt esošo ēku un sakārtot šo teritoriju, kurai piekļausies
labiekārtotā krastmala,” tā G.Osīte.
Projekts
paredz, ka morāli novecojušās airēšanas bāzes ēkas vietā tiks labiekārtota
teritorija ar iespēju to perspektīvā izmantot uzņēmējdarbībai, piemēram, āra
kafejnīcas ierīkošanai.
Būvēs jaunu ūdenstūrisma un sporta
bāzi
Otrs
vērienīgais Pilssalas labiekārtošanas būvprojekts, kura izstrāde noslēgsies
rudenī, ir jaunas airēšanas sporta bāzes būvniecība Lielupes krastā. Pašvaldība
jauno bāzi paredz būvēt Pilssalas ielā 5 un 12. G.Osīte stāsta, ka ēkai būs
divi stāvi – 1. stāvā atradīsies laivu elingi, paredzot iespēju tur novietot
aptuveni simts laivas sporta skolas vajadzībām, kā arī ģērbtuves sportistiem.
Tāpat ēkā būs konferenču zāle, trenažieru zāle, administrācijas telpas. Būve
tiek projektēta, respektējot Lielupes tuvumu – tās 2. stāvā būs terase, no
kuras varēs vērot dabas liegumu, upi un sacensības uz tās. “Ēkas
būvniecībā galvenokārt tiks izmantots koks – kā dabīgs un atjaunojams
materiāls, kas organiski papildinās arī kopējo Pilssalas infrastruktūru,”
skaidro G.Osīte.
Jautājums par nepieciešamību
pilsētā izbūvēt jaunu airēšanas sporta bāzi ir aktuāls jau ilgus gadus.
Sākotnēji pašvaldība pat apsvēra iespēju airēšanas bāzi pārcelt uz Pasta salu,
iegādājoties papildu zemi no privātīpašniekiem. Taču no šīs ieceres bija jāatsakās,
jo šajā vietā upe met līkumu un straume neļauj sportistiem pilnvērtīgi
trenēties. Savukārt pie esošās sporta bāzes šādu problēmu nav, un tā no
lokācijas viedokļa mūsu pilsētā ir vispateicīgākā airēšanas sportam. Taču esošā
airēšanas bāze ir novecojusi – remonts ēkā veikts 1998. gadā, ģērbtuves un
palīgtelpas ir mazas un nav apsildāmas, kas liedz trenēties ziemas apstākļos.
Trenažieru zāle neatbilst mūsdienu prasībām, ēkā nav sanitārā mezgla un dušas
telpas. Pašvaldība paredz, ka līdz ar jaunas bāzes izveidi tajā treniņus
aizvadīs ūdens sporta veidu sportisti, bet sacensībās varēs uzņemt līdz pat 400
dalībnieku.
Rekonstruēs
Pilssalas ielu, ierīkos aktivitāšu laukumus
Trešā projekta sadaļa ir
Pilssalas ielas no Lielupes tilta līdz Pilssalas ielai 5 pilnīga pārbūve, kas
būs kā pievedceļš jaunizveidotajiem objektiem Pilssalā, vienlaikus pārbūvējot
arī tiltu pār kanālu. “Tilts pār kanālu tiks būvēts no jauna, jo esošā
tilta platums ir nepietiekams. Līdz ar to jaunais tilts ir paredzēts platāks.
Vienlaikus, rekonstruējot ielu, tajā tiks izveidota gājēju ietve upes pusē un
arī atsevišķa velobraucēju zona ielas daļā. Tāpat projektētāji piedāvā ielas
daļā aiz Jelgavas pils izveidot zaļās kabatas, kas nodrošinātu autotransporta
ātruma ierobežošanu, jo prioritāri šī zona paredzēta gājējiem un
velosipēdistiem,” uzsver G.Osīte.
Pārbūvējot ielu, paredzēts, ka tā
no tilta pār kanālu līdz Pilssalas ielai 5 tiks izbūvēta 15 metrus nostāk no
upes, kas savukārt ļaus paplašināt zaļo krasta zonu, kur jau būs veikti labiekārtošanas
darbi un krastmalas nostiprināšana.
Vienlaikus šajā projektā tiks
labiekārtota arī atpūtas zona no tilta pār kanālu līdz jaunajai airēšanas bāzes
ēkai. Tajā plānots izveidot atpūtas laukumu ar piknika galdiem, galda tenisu,
basketbola laukumu, vingrošanas laukumu, bērnu rotaļu laukumu, kā arī
labiekārtot visu teritoriju kopumā, izveidojot pastaigu celiņus un apzaļumojot
teritoriju. Savukārt pie jaunās ūdenstūrisma un sporta bāzes iecerēts izveidot
automašīnu stāvlaukumu.
Kā uzsver G.Osīte, teritorijas
attīstība netiek veidota atrauti no esošās situācijas Pilssalā.
“Neapšaubāmi, salas viena no pievilcīgākajām bagātībām ir tur mītošie
savvaļas zirgi, tāpēc, realizējot projektu, paredzam arī specifiskas nianses,
piemēram, netālu no jaunajiem laukumiem tiks pielāgota vieta savvaļas zirgiem,
kur viņi varēs patverties pavasara plūdu gadījumā. Savvaļas zirgiem tiks
izveidota arī jauna barības novietne, kas iekļausies apkārtējā
teritorijā.” Tāpat, izveidojot stāvlaukumu un tūrisma stendu, kur pirms
došanās dabas liegumā būs iespēja iepazīties ar izsmeļošu informāciju par
“Natura 2000” aizsargājamo dabas teritoriju, paredzēts to iežogot,
lai neradītu apdraudējumu savvaļas zirgiem. Ieeja Pilssalā plānota tieši no šī
stāvlaukuma, kas jau tālāk būs savienots ar izveidoto infrastruktūru pie skatu
torņa.
Realizējot apjomīgo projektu,
teritorijā plānots iestādīt arī 210 jaunus kokus, 3382 kvadrātmetru platībā
ierīkot apstādījumu dobes ar ziemcietēm, zāļveida ziemcietēm un lapu, skuju
krūmiem. Savukārt nocirst paredzēts 129 kokus – galvenokārt teritorijā aiz
tilta pār kanālu. LLU jau vairākkārt pašvaldībai lūgusi izskatīt deviņu parasto
zirgkastaņu likvidēšanu pils austrumu pusē Lielupes krastā, kas “aizsedz
pils majestātisko fasādi”. Vēstulei LLU pievienojusi arī Rundāles pils
muzeja direktores Lauras Lūses atzinumu, kurā teikts, ka kastaņas šajā vietā ir
neiederīgas, jo šie koki ir pretrunā ar vēsturisko arhitektūru un ar kuplajām
galotnēm aizsedz pils zemākos stāvus. “Šobrīd robainā koku rinda pilnībā
disharmonē pils ainavā. Ņemot vērā Jelgavas pils kā arhitektūras pieminekļa
nozīmi Latvijas kultūras mantojuma saimē, aicinu LLU neatjaunot kastaņu
stādījumus un izcirst vēl palikušos kokus, lai atjaunotu unikālo skatu
perspektīvu uz pili pāri Lielupes plašumam. Šis skatpunkts ir viena no pilsētas
būtiskākajām vizītkartēm, kas kalpo kā Jelgavas atpazīšanas zīme,” vēstulē
uzsver Rundāles pils muzeja direktore.
Ņemot vērā to, ka šobrīd
noslēdzas pilnīga pils fasādes rekonstrukcija un tiek gatavots arī Pilssalas
ielas pārbūves projekts, universitātes ierosināto koku likvidēšanu paredzēts
akceptēt, lai ikvienam iebraucējam pilsētā atklātos pilnīgs skats uz Baltijas
lielāko baroka pērli – Jelgavas pili.
Vērienīgo projektu
“Pilssalas ielas degradētās teritorijas sakārtošana” paredzēts
īstenot divu gadu laikā.
Foto: Jelgavas pašvaldība
