Būtu jāuzlabo esošais onkoloģijas pacientu skrīnings, veicot to
arī tiem cilvēkiem, kam jau ir predispozīcija, kā arī dalot ne tikai pēc
vecuma, bet arī citiem riska faktoriem, diskusijā pauda biedrības “Soli
priekšā melanomai” vadītāja un organizācijas “Onkoloalianse”
dibinātāja Olga Valciņa.
Viņa tostarp uzsvēra, ka relatīvi zemo skrīninga
atsaucību Latvijā nevajadzētu novelt uz pašiem pacientiem, bet tā vietā būtu
jādomā par veidiem, kā motivēt iedzīvotājus veikt skrīningu. Piemēram, Vācijā
veselības apdrošināšanā ir iekļauta skrīningu veikšana un ir izstrādāti dažādi
bonusi motivācijas veicināšanai, skaidroja Valciņa, tostarp piebilstot, ka tas
ir tikai viens no piemēriem.
Runājot par onkoloģijas nozares pētījumiem, Valciņa
sacīja, ka pacienti vēlētos redzēt vairāk pētījumu praktiskos pienesumus,
proti, kā konkrētais pētījums palīdzēs pacientiem. “Mēs gribam saprast,
kāpēc vēzis atgriežas un kāpēc konkrētas zāles pārstāj strādāt,” piebilda
vēža pacientu biedrības vadītāja. Tāpat Valciņa uzsvēra, ka būtu jāveicina
savstarpējā sadarbība dažādu valstu pētnieku vidū, lai veicinātu jaunu
atklājumu rašanos.
Vadoties pēc Valciņas sacītā, pacienti tostarp vēlētos
redzēt vairāk standartizētu procedūru. “Mēs gribam, lai visas analīzes
Eiropā tiek veiktas pēc vienādiem standartiem un kritērijiem,” pauda
onkoloģijas pacientu organizācijas dibinātāja. Pacientiem vienlaikus ir
būtiski, lai veselības diagnostika ir standartizēta un pastāv definētas
kvalitātes prasības visiem testiem, viņa sacīja.
Arī raugoties plašākā mērogā, pacientu biedrības
vadītāja uzsvēra, ka starpvalstu kontekstā ir nepieciešams virzīties uz vienotu
metodiku un standartiem, lai pacientus ārstē tāpat kā citviet Eiropā.
Atbilstoši statistikas datiem, Austrumeiropā onkoloģijas pacientiem ir lielāka
mirstība nekā citviet Eiropā, norādīja Valciņa.
Tāpat, saskaņā ar pacientu pausto, rīki, ar ko mēra pacientu
un radinieku dzīves kvalitāti, nav gana efektīvi. Valciņa atklāja, ka nereti
pacienti norāda, ka iegūtie dzīves kvalitātes rādītāji esot pārāk labi nekā tie
ir patiesībā, tāpēc jāmeklē jauni veidi, kā iegūt šo mērījumu, turklāt
jāveicina komunikācija, lai pacienti tiktu sadzirdēti. “Mums nav rīka, kā
sasniegt pacientu, un pacientam nav veida, kā komunicēt par problēmām,”
atzina biedrības vadītāja.
Plaušu vēža pacientu un tuvinieku
biedrības valdes loceklis Harijs Gals iepriekš pauda, ka, uzlabojot
diagnostikas iespējas un paplašinot kompensējamo medikamentu sarakstu, pēdējā
gada laikā ir vērojami uzlabojumi veselības aprūpes sistēmā.
Pēc viņa sacītā, tas nozīmē, ka arī ārstēšanās process
plaušu vēža pacientiem ir kļuvis efektīvāks un rezultatīvāks.
Vienlaikus valdībā iepriekš tika skatīts informatīvais
ziņojums par onkoloģijas nozares attīstību Latvijā, kurā Veselības ministrija
rosināja izskatīt iespēju uzsākt prostatas vēža skrīningu, veicot valsts
apmaksātu prostatas specifisko antigēna (PSA) noteikšanu, kā arī pilnveidot
agrīnu zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja diagnostiku.
Ziņojumā uzsvērts, ka agrīna vēža atklāšana ir viens
no būtiskākajiem faktoriem veselības atgūšanā. Lai mazinātu slimības negatīvo
ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un
novēršot priekšlaicīgu nāvi, būtiska ir pamatprincipu nodrošināšana, piemēram,
onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga
un efektīva ārstēšana, kā arī atbilstoša dinamiskā novērošana.
Foto: pixabay.com
