Latvija pēc 10-15 gadiem attīstībā pārsniegs Eiropas vidējo
līmeni, sestdien partijas “Vienotība” kongresā sacīja Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka patlaban Latvija augsto tehnoloģiju
eksportā ir līdere – tas ir valsts pelnošākais eksports. Viņš atzīmēja, ka
Latvijā to līdz galam vēl neapjēdz, bet Latvija pēdējo 10-15 gadu laikā ir
attīstījusies strauji. Valstij ir uzņēmumi, kas rada starptautiski pieprasītas
sarežģītas un augstas tehnoloģijas.
Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija pēc 10-15
gadiem būs virs vidējā līmeņa attīstības jomā Eiropā un turpinās to pilnveidot.
Atskatoties uz pēdējo pusotru gadu un tajā
paveiktajiem darbiem, Kariņš atzīmēja, ka gan partija, gan valdība ir guvušas
vairākus panākumus. Kā prioritāti politiķis norādīja sakārtoto finanšu sistēmu,
kuras rezultātā Latvijas starptautiskais kredītreitings ir sasniegts labākajā
līmenī, kāds līdz šim bijis.
Kariņš uzsvēra, ka valstij ir nepieciešama administratīvi
teritoriālā reforma. Viņš norādīja, ka valsts nevar attīstīties vienmērīgi, ja
valstī ir pašvaldības ar tūkstotis cilvēkiem bez jebkādas nozīmīgas nodokļu
bāzes. Tādas ir vairāk nekā 50 pašvaldības. “To mēs definējām, un to mēs
izdarījām,” norādīja ministru prezidents.
Tāpat Kariņš pauda, ka Latviju vienlaikus ar citām
pasaules valstīm skāra Covid-19 pandēmija. Pēc viņa teiktā, neskatoties uz to,
ka neviens pandēmijas pārmaiņām nebija gatavs, Latvija bez jebkādiem
priekšrakstiem spēja reaģēt. Viņš uzsvēra, ka valdība centās domāt soli uz
priekšu – pieņemot lēmumus šodien, par labu rītdienai.
Viņš atzina, ka Latvijas saslimstības zemais reitings
ir valsts un valsts iedzīvotāju kopīgais nopelns. “Mēs kā tauta esam
pierādījuši sev un pasaulei, atkal un atkal – kad jārīkojas, mēs spējam
rīkoties un ļoti atbildīgi attiekties pret doto uzdevumu,” sacīja ministru
prezidents.
Amatpersona piebilda, ka šī Latvijas spēja – tikt galā
līdz šim ar šādu pandēmiju – ir iemesls, kāpēc latviešu tauta ir pastāvējusi
vairāk nekā tūkstotis gadu, neskatoties uz to, ka Latvijai visapkārt vienmēr ir
bijuši skaitliski lielāki un ar varu spēcīgāki.
“Mēs sīksti esam tam izdzīvojuši tam cauri, un
šodien, uz mūsu vēsturiskā fona, mēs plaukstam. Mēs to darīsim arī nākotnē, pateicoties
mūsu tautas ļoti spēcīgam garam,” atzīmēja politiķis.
Kariņš norādīja, ka nākamie soļi ir turpināt strādāt
izglītības jomas sakārtošanā. Plānos iekļauts izglītību uzlabot ne tikai
saturiski, bet arī sakārtot skolu tīklu, lai tas kļūtu vieglāks un saprotamāks.
Tāpat arī veselības sistēmā ir nepieciešams pilnveidot slimnīcu tīklu, kā arī
stiprināt Latvijas tiesiskumu.
“Kas ir mūsu vieta Eiropā un pasaulē? Mēs redzam,
ka pasaulē diemžēl brīvība un demokrātija ir deficītā. Ja 90.gados ar katru
gada auga to valstu skaits, ko varētu pieskaitīt šajā saimē, tad šobrīd pēdējos
gadus tas saraksts ir kļuvis īsāks,” teica Kariņš, atzīmējot, ka kaimiņos
redzama tautas atmoda.
Viņš teica, ka latviešiem kā tautai baltkrievu atmoda ir
saprotama. Cilvēki alkst dzīvot neatkarīgā un brīvā, un demokrātiskā valstī.
Tādā valstī, kurā latvieši jau dzīvo. Kariņš sacīja, ka instinktīvi un
intuitīvi latvieši var solidarizēties ar baltkrieviem.
“Tas norāda uz vienu lietu – mēs, kuri esam
izcīnījuši no jauna savu brīvību un demokrātiju – mums šīs vērtības
“brīvība, demokrātija un likuma vara” ir jānes pasaulē ar paceltu
galvu, jo mēs kā tauta zina un atceras, kā tas ir dzīvot bez brīvības, bez
demokrātijas un bez likuma varas,” atzīmēja ministru prezidents.
Foto: no arhīva
