Rapšu sējumu platības tuvākajā
laikā Latvijā varētu samazināsies, intervijā atzina graudkopības
kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
“Rapši vēl turas, bet, ņemot vērā
dažādus tumsonīgus lēmumus, tuvākajā laikā rapšu platības
sāks samazināties,” sacīja Ruža.
Viņš norādīja, ka rapša sējumu
platības samazināsies saistībā ar vairāku preparātu aizliegumu,
kā arī saistībā ar dažādām kampaņām, kas ceļ neslavu
rapsim. “Tā ir tumsonība vai arī milzīga ļaunprātība. Tādēļ
rapša platības varētu samazināties, kas tad tiešām radīs vides
problēmas. Rapsis ir ļoti vērtīgs un augsni uzlabojošs augs,
kuram mūsu klimatiskajos apstākļos nav īsti alternatīvas,”
pauda Ruža.
“Latraps” valdes priekšsēdētājs
skaidroja, ka rapsis ir augs ar ļoti dziļu sakņu sistēmu, un tas
spēj no augsnes izvilkt minerālmēslus, kas iepriekšējos gados ir
doti graudaugiem un nav pilnībā izmantoti. Vienlaikus rapšu
atliekas ir būtiska organiskā masa, kas nonāk atpakaļ augsnē.
“Graudaugi ir vien celuloze, bet rapša
organiskā masa, kas nonāk augsnē, tālāk veicina visu citu augu
dzīvotspēju. Rapsis nākamajam gadam uz lauka sniedz jau organiskus
mēslus, nevis minerālmēslus. Tāpat rapsis ar milzīgo masu
piesaista ļoti daudz enerģijas, CO2 un atdod skābekli. Rapsis mums
ir lielākais skābekļa ražotājs lauksaimniecībā. Tas ir tas, ko
mēs tumsonīgi neizvērtējam un sūdzamies, ka rapsis tiek miglots
utt. Diemžēl tāda ir lauksaimniecība, pasaulē ir tik daudz
cilvēku, ka bez miglošanas mēs nevaram sevi nodrošināt ar
pārtiku. Rapsi nemiglo vairāk kā kviešus, ne gramu vairāk.
Kampaņās, kuras nezinu, kas apmaksā, tiek stāstīts, ka, miglojot
rapsi, aiziet bojā bites, bet tādu pierādījumu nav. Tieši
pretēji – rapsis ar savu ziedēšanu veicina visus apputeksnētājus,
tam gan ir pierādījumi,” klāstīja Ruža.
Tāpat viņš noraidīja izskanējušos
pārmetumus, ka rapsis tiek miglots ne tajos diennakts laikos, kad
atļauts un ne tajās vietās. “Tam es nepiekrītu. Mēs ļoti labi
zinām, ka ir daži autovadītāji – idioti -, kas pārbrauc pie
sarkanās luksofora gaismas, bet vai tādēļ mēs vispār aizliegsim
autotransportu? Gadās arī lauksaimniecībā kļūda, nezināšana,
idiotisms vai vēl kaut kas. Tas, ko lauksaimniecībā arvien vairāk
dara, – lieto šķidros minerālmēslus, lai tie neiesūktos augsnē,
bet gan tieši caur lapām nonāktu augā un tiktu izmantoti 100%
efektīvi. Protams, kāds brauc garām laukam un redz milzīgu
miglotāju – indes miglo. Nē, nemiglo indes, baro, dod augiem
vitamīnus,” pauda Ruža.
Savukārt jautāts, kā graudu ražošanu
var ietekmēt iecerētās zaļās prasības Eiropā par siltumnīcas
efektu radošo gāzu emisiju samazināšanu lauksaimniecībā, Ruža
atzīmēja, ka virziens, kādā šobrīd virzās Eiropa, ir
absurds. “Rapsis ir daļa no graudkopības, tā ir viena no
augu sekas kultūrām reizi četros gados, kas tiek sēts kā augsnes
uzlabotājs. Gan graudi, gan rapsis ir milzīgs skābekļa ražotājs.
Tādēļ es nesaprotu, kā var vispār runāt par emisijām. Ja vērtē
tikai vienu virzienu, cik patērē traktors iesējot, miglojot,
novācot, nokuļot un nogādājot līdz patērētājam, tad, protams,
rodas emisijas. Taču galu beigās mēs ražojam skābekli. Ja rapša
lauka vietā būtu vienkārša pļava, tad divus mēnešus tā ražo
skābekli, bet pēc tam vienkārši trūd un rada CO2, šāda pļava
ir vairāk siltumnīcefekta gāzi radoša,” sacīja Ruža.
Tajā pašā laikā viņš norādīja,
ka zināmā mērā var piekrist pārmetumam par slāpekļa
izmantošanu lauksaimniecībā, bet zemnieki tādēļ arī meklē
alternatīvas tehnoloģijas, jo slāpeklis ir dārgākā viela un
produkts, ko izmanto, lai iegūtu ražu. “Zemnieki meklē dažādas
tehnoloģijas, lai pēc iespējas mazāk kaitētu videi. Latvija
noteikti nav lielākā problēma siltumnīcas efekta gāzu radīšanā.
Mūsu problēma ir tā, ka pietrūkst resursu zinātniekiem, lai tie
spētu pierādīt, kāda ir Latvijas reālā situācija, un tad nu ir
vieta populistiem,” pauda Ruža.
Foto: no arhīva
