Vēsturisko zemju likumprojekts ļaus
apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes,
tādu viedokli paudis Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta
kancelejā, šodien Piebalgas apmeklējuma laikā valsts pirmā
amatpersona Vecpiebalgas Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem
diskusijā par piebaldzēnu kultūrvēsturisko un mūsdienīgo
identitāti un tās attīstību nākotnē.
“Man šķiet, ka Piebalga ir ļoti
īpaša un blīva Latvijas kultūrvēsturiskā daļa, kas teritorijas
un iedzīvotāju skaita ziņā nav pārmērīgi liela, taču ir ļoti
daudz devusi latviešu tautai, nācijai un visai Latvijas valstij.
Tāpēc ir jādomā, kā šo devumu turpināt nākotnē,”
uzsvēra prezidents.
Viņš atzīmēja, ka 18.gadsimtā
Piebalga bija tieši tā Latvijas vieta, kur latvieši sāka sevi
apzināties vairāk nekā tikai ģimenes un ciema vai pagasta līmenī.
Prezidenta ieskatā, tieši Piebalgā latvieši sāka apzināties
sevi kā sabiedrību.
Prezidents atgādināja, ka līdz ar
hernhūtiešu darbību cilvēki sāka apzināties, ka ir jādara kaut
kas vairāk nekā tikai savai ģimenei, mājai un sētai, lai visi
dzīvotu labāk.
“Piemēram, šeit pastāvēja
antialkohola kustība, hernhūtieši pirmo reizi sanāca kopā
publiskos pasākumos, ko neviens neuzspieda no augšas. Un tie
principā ir demokrātijas pirmsākumi, jo demokrātija nozīmē
cilvēku, pilsoņu pašorganizēšanos,” norādīja Levits.
Viņa ieskatā, vienlaikus tā bija arī
latviešu pašorganizēšanās, jo latvieši tolaik nebija dominējošā
tauta Latvijas teritorijā. Līdz ar to, prezidenta ieskatā, tas
bija arī latviešu nācijas emancipācijas pirmsākums.
“Tolaik gan latviešu tauta šo
vārdu nelietoja, bet “de facto” jau pastāvēja iedīgļi,
kas vēlāk, jaunlatviešu laikā, tika noformulēta kā latviešu
tautas prasība pēc emancipācijas. Līdz ar to es varu teikt, ka
latviešu tauta savā apzinātajā dimensijā ir sākusies tieši
šeit, Piebalgā, jo piebaldzēni bija pirmie, kuri pašorganizējās,”
akcentēja valsts pirmā amatpersona.
Runā Levits pievērsās arī tam, kā
Piebalga attīstās mūsdienās, proti, novadā tiek īstenotas
dažādas iniciatīvas un projekti, norisinās arī ražošana, kas
veicina to, ka Piebalga ir pievilcīga dzīvesvieta. Pēc prezidenta
paustā, Piebalga veido vienu īpašu kultūrtelpu Latvija kontekstā,
kas pieprasa mērķtiecīgu rīcību, lai to uzturētu un attīstītu.
Pamatojot darbu pie kultūrvēsturisko
zemju likumprojekta, kā ietvaros arī notiek diskusijas ar Latvijas
vēsturisko zemju iedzīvotājiem, Valsts prezidents skaidroja, ka
likumprojekts varētu būt kā papildinājums Administratīvi
teritoriālajai reformai (ATR).
“Reforma pēc būtības ir
vajadzīga, jo lielākas, spēcīgākas pašvaldības var labāk
veikt uzdevumus, kas tām ir deleģēti. Bet tomēr šajā reformā
pietrūkst kultūras un vides dimensijas, tas šobrīd ir vairāk
tehnokrātisks projekts. Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi to
papildināt ar kultūrvēsturisko dimensiju,” akcentēja Levits.
Pēc viņa paustā, abi likumi kopā
aptvertu to, kas cilvēkam “ir svarīgi pēc būtības, nevis
tikai utilitāri” – gan ekonomisko, gan satiksmes, gan kultūras
dimensiju. Tāpēc prezidents šo likumprojektu virza tādā gultnē,
lai cilvēki vairāk apzinātos savu identitāti un kultūras saknes
ne tikai pagātnes kontekstā, bet arī veidotu skaidru redzējumu
nākotnē.
Likumprojekta mērķis ir padarīt arī
latviskumu dziļāku un daudzveidīgāku, lai tas ir pievilcīgāks
un dod lielāku spēku, akcentēja Levits.
“Padomju laikos latviskums bija
plakans, formālistisks. Domāju šodien, 30 gadus pēc neatkarības
atjaunošanas, mums ir nopietnāk jāpievēršas latviskumam,
kultūrvēsturiskajam mantojumam un identitātes jautājumiem. Mēs
redzam, ka globalizācijas laikmetā identitāte kļūst arvien
svarīgāka cilvēku dzīves kvalitātes izpratnē,” pauda
prezidents.
Levits vērsa uzmanību, ka šis likums
paredzēs arī iesaisti valsts finanšu programmās, jo ir
nepieciešami zināmi līdzekļi, lai varētu šo kultūrvēsturisko
mantojumu kopt un attīstīt.
Prezidents norādīja, ka ir lūdzis
Saeimai, lai tā papildina ATR ne tikai ar šo kultūrvēsturisko
dimensiju, bet arī ar demokrātisko dimensiju – vietējiem novadiem
ir jābūt savai demokrātiski vēlētai pārstāvniecībai, lai paši
varētu risināt vietējos jautājumus, arī piesaistot daļu no
attiecīgajiem finanšu līdzekļiem.
Diskusijā dizaina biroja “H2E”
līdzīpašniece Ingūna Elere piebilda, ka Valsts prezidenta
likumprojekta iniciatīva ir liels solis kultūrvēsturiskajiem
novadiem, jo ir jānovērtē to daudzveidība, kas ir Latvijas
ilgtspējas pamatā, bet Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja
vadītāja Vēsma Johansone uzsvēra, ka “likumprojekts palīdzēs
nepazaudēt piebaldzēnu identitāti”.
Sarunā par to, kas ir nepieciešams,
lai Piebalgas identitāte attīstītos un pastāvētu arī turpmāk,
Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis
Ronis pauda, ka “ir jāveido stratēģiska attīstības vīzija
pieciem, desmit gadiem”, bet Cēsu novada domes priekšsēdētājs
Jānis Rozenbergs (JV) uzsvēra, ka “kultūrvidei ir jābūt
dzīvai, atvērtai, mainīgai, un tā nevar būt noslēgta”.
Savukārt Vecpiebalgas novada domes
priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (“Novada attīstībai”)
atzina, ka šī diskusija ir ļoti svarīga un nepieciešama. Tāpat
viņš pauda prieku, ka tiek runāts tieši par Piebalgu kā Latvijas
kultūrtelpu, par Piebalgas sabiedrību un par Piebalgas nozīmi
Latvijā.
“Ja mēs, piebaldzēni, spēsim
abstrahēties no “mēs” un “viņi”, bet radīsim
kopīgi idejas, tad, es domāju, Piebalga būs un attīstīsies arī
turpmāk,” uzsvēra Putniņš.
Noslēdzot diskusiju, Valsts prezidents
pateicās klātesošajiem par diskusiju, domām, kas izskanēja, lai
likumprojektā savilktu kopā visu to, kas iedzīvotājiem ir
nozīmīgi.
“Es domāju, ka viena no šīs
dienas būtiskākajām atziņām ir tā, lai cilvēki šeit dzīvotu
labi un kvalitatīvi, vide ir jāveido un jāattīsta arī pašiem.
Šodien mēs dzīvojam nevis industriālajā, bet postindustriālajā
laikmetā, kad centrāls ir jautājums par vērtību,” norādīja
valsts pirmā amatpersona.
Saruna Piebalgā turpina Levita aizsākto
diskusiju ciklu Latvijas kultūrvēsturiskajās zemēs pirms rudenī
gaidāmās Valsts prezidenta likuma iniciatīvas iesniegšanas
Saeimā. Līdz šim šādas diskusijas notikušas jau Sēlijā un
Alsungā.
Foto: no arhīva
