Valdība, trešdien lemjot par nodokļu izmaiņām no 2021.gada, tomēr
vēl nevērtēs iespējamo atteikšanos no autoratlīdzībām.
Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā
padome iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu likvidēt
autoratlīdzību režīmu, jo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi nevarot
“absorbēt” šādas darbaspēka izmaksas.
Padome ir izplatījusi
atklātu vēstuli politiķiem un sabiedrībai, kurā uzsvērts, ka Covid-19 ietekmē
masu mediju uzņēmumiem ir negatīvi finanšu rādītāji un, ja izmaiņas stātos
spēkā, palielināsies darbaspēka izmaksas.
KM Mediju politikas
konsultatīvā padome kritizē, ka attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību saņēmēju
speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmā nav sniegts jebkāds izvērtējums
par izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī uz žurnālistiem un satura
veidošanā iesaistītajiem autoratlīdzību saņēmējiem un Latvijas mediju vidi
kopumā.
Padomes ieskatā,
likvidēšanas vietā esot jārisina jautājums par pastāvošā sociālā apdrošināšanas
režīma efektīvāku piemērošanu, nevis jāievieš pilnīga autoratlīdzību saņēmēju
izslēgšana no tā. Vēstulē akcentēts, ka masu mediju nozarē ir novērojama
prakse, ka žurnālisti un citi satura veidošanā iesaistītie netiek nodarbināti
pamatojoties uz pušu noslēgtiem darba līgumiem, bet tiek piemērotas citas
formas, piemēram, uzņēmuma līgumi, autoratlīdzību līgumi un citi, kas faktiski
neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām tiesisko attiecību pazīmēm.
Pastāvot arī gadījumi,
kuros žurnālisti atbilstoši režīma būtībai izpilda gabaldarbus. Līdz ar to esot
jāpanāk darba ņēmēju nodarbināšana atbilstoši tai formai, kādu nosaka
faktiskajai situācijai piemērojamie tiesību akti, izskaužot nepamatoto
autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīma
piemērošanu, akcentēts vēstulē.
Mediju politikas
konsultatīvā padome uzskata, ka autoratlīdzību saņēmēju speciālā valsts sociālās
apdrošināšanas režīma izslēgšana no normatīvajiem aktiem pati par sevi
neuzlabošot žurnālistu sociālo drošību.
Mediju politikas
konsultatīvās padomes mediju nozares pārstāvji vienoti izteikuši nostāju, ka
šādas būtiskas tiesiskās izmaiņas nedrīkst paredzēt tik strauji, tas ir, no
2021.gada, un šādu regulējumu jāizstrādā, pieaicinot visu to nozaru pārstāvjus,
kurus būtiski skartu attiecīgās izmaiņas, tostarp mediju nozari. LETA jau
vēstīja, ka Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām
nodokļos paredzēts, ka no 2021.gada vairs nebūs speciālais režīms
autoratlīdzībām. Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 39 006 personas bija
reģistrētas kā autoratlīdzību saņēmēji.
Sākoties valdības sēdei, kultūras ministrs Nauris
Puntulis (NA) rosināja no šīs dienas valdības sēdes dienaskārtības neizņemt
jautājumu par iecerētajām izmaiņām nodokļos, tomēr mudināja nodokļu izmaiņu
kontekstā neskatīt jautājumu par atteikšanos no autoratlīdzībām.
Kultūras ministrs aicināja no valdības sēdes
protokllēmuma projekta izņemt punktus, kas paredz izslēgt no normatīvajiem
aktiem autoratlīdzību saņēmēju speciālo režīmu. Tā vietā bija plānots paredzēt,
ka nodokļa maksātājiem, kas gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus no zinātnes,
literatūras un mākslas darbu radīšanas, kā arī par atklājumiem, izgudrojumiem
un no rūpniecisko paraugu radīšanas, attiecībā uz minētajiem ieņēmumiem pastāv
izvēles iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus uz attaisnojuma
dokumentu pamata likumā noteiktajā kārtībā vai piemērot izdevumu normu 25%
apmērā no ieņēmumiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalstīja kultūras
ministra aicinājumu, piebilstot, ka attiecībā uz autoratlīdzībām plānots
piedāvāt jaunu risinājumu, par kuru plānots informēt vēlāk.
Pēc valdības sēdes finanšu
ministrs mediju pārstāvjiem skaidroja, ka autoratlīdzību sistēmu nav plānots
likvidēt, bet gan sakārtot. Kā piemēru viņš minēja tā dēvētās pasīvās
autoratlīdzības, kas tiek izmaksātas par mūzikas atskaņošanu, grāmatu
izdevējdarbību.
Reirs piebilda, ka šodien valdība
konceptuāli atbalstījusi izmaiņas nodokļos, bet trīs nedēļu laikā tiks
izstrādāts detalizēts izmaiņu piedāvājums.
Pret priekšlikumu atteikties no autoratlīdzībām
iepriekš iebilda Kultūras ministrija, kas uzskata, ka šāds solis radīs papildus
šoku kultūras nozarei. Tāpat Nacionālā kultūras padome autoratlīdzību
likvidēšanu no 2021.gada vērtēja kā sasteigtu lēmumu. Arī Kultūras ministrijas
Mediju politikas konsultatīvās padome pauda iebildumus pret iecerēto lēmumu.
Foto: pixabay.com
