Latvijā no 2009.gada līdz 2019.gadam 25 līdz 34 gadus veco personu
skaits ar iegūtu augstāko izglītību pieauga par 12 procentpunktiem, kamēr
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs pieaugums
bija 9 procentpunkti, liecina OECD ikgadējā izglītības pārskata “Education
at a Glance 2020” dati.
Ziņojumā norādīts, ka 2019.gadā Latvijā vecuma grupā no 25 līdz 34
gadiem 44% pieaugušo bija ieguvuši augstāko izglītību, savukārt OECD valstīs
tie bija vidēji 45%.
No dzimumu perspektīvas raugoties, visās OECD valstīs ir vērojams,
ka gados jaunas sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību nekā gados jauni
vīrieši, pausts ziņojumā. Latvijā augstākā izglītība bija 55% 25 līdz 34 gadus
vecu sieviešu un 34% šīs vecuma grupas vīriešu, bet vidēji OECD valstīs šis
sadalījums ir 51% gados jaunu sieviešu un 39% šī vecuma vīriešu.
OECD pārskatā šogad īpaša uzmanība pievērsta profesionālajai
izglītībai, un tajā minēts, ka īsā cikla augstākās izglītības (koledžas)
programmas galvenokārt ir veidotas kā profesionālās izglītības programmas, un
aiz bakalaura programmām ir otrs ierastākais ceļš uz augstāko izglītību OECD
valstīs.
Ja šobrīd novērojamās tendences nemainīsies, Latvijā 14% pieaugušo
pirms 25 gadu vecuma iestāsies koledžas studiju programmās, salīdzinot ar
vidēji 10% OECD valstīs. No šādās programmās studējošajiem Latvijā 60% ir
sievietes, bet vidēji OECD valstīs – 52% ir sieviešu.
OECD savā pārskatā pievērsušies ar jauniešu iespējām iekļūt darba
tirgū, un tiek minēts, ka jaunieši saskaras ar ierobežotām iespējām no skolas
sola iekļūt darba tirgū, bet augstākās izglītības iegūšana palielina iespējas
iegūt darbu un tiek saistīta ar augstāku ienākumu līmeni.
Vidēji OECD valstīs 2019.gadā nodarbinātības līmenis 25 līdz 34
gadus vecu personu vidū bez vidējās izglītības bija 61%, ar iegūtu vidējo vai
vidējo profesionālo izglītību 78%, un 85% to vidū, kuri ir ieguvuši augstāko
izglītību. Latvijā attiecīgais sadalījums bija 65% bez vidējās izglītības, 79%
ar iegūtu vidējo izglītību un 89% ar iegūtu augstāko izglītību.
Pārskata veidotāji uzsver, ka lielākajā daļā OECD valstu un
partnervalstu augstākās izglītības diploms sniedz ievērojamas priekšrocības
atalgojuma ziņā. Latvijā 2018.gadā personas 25 līdz 64 gadu vecuma grupā ar
augstāko izglītību, pilna laika darbā nostrādājot visu gadu, nopelnīja par 46%
vairāk nekā tie pilna laika darbinieki, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību,
kamēr OECD valstīs šis rādītājs vidēji sasniedz 54%.
Līdzās ieguvumiem ekonomiskajā un nodarbinātības ziņā augstākās
izglītības iegūšana saistīta arī ar sociālajiem ieguvumiem. Piemēram, tie, kuri
ir ieguvuši augstāko izglītību, biežāk uzskata, ka spēj ietekmēt savas valsts
valdības lēmumus. 2016.gadā vidēji OECD valstīs, kas piedalījās Starptautiskajā
Sociālā pētījuma programmā, 41% pieaugušo ar augstāko izglītību piekrita šim
apgalvojumam, kamēr šāds vērtējums bija tikai 28% pieaugušo bez vidējās
izglītības. Latvijā tam piekrīt 21% pieaugušo ar augstāko izglītību un tikai
10% to, kuru izglītība ir zem vidējās.
Tāpat tiek minēts, ka pēdējos 20 gados ievērojami pieaugusi
starptautiskā studentu mobilitāte. Pārskatā teikts, ka 2018.gadā visā pasaulē,
lai iegūtu augstāko izglītību, robežu bija šķērsojuši 5,6 miljoni studentu, kas
ir vairāk nekā divas reizes lielāks skaits nekā 2005.gadā. Arī Latvijā
palielinājusies ārzemju vai starptautisko skolēnu daļa no 5% 2014.gadā līdz 9%
2018.gadā.
Tikmēr 7% Latvijas studentu tika uzņemti citu valstu augstskolās,
taču salīdzinājumam – OECD valstīs kopumā tādi ir 2% studentu.
Tiek lēsts, ka kopumā OECD valstīs kā pievilcīgākie galamērķi
studijām ir angliski runājošās valstis, tostarp Austrālija, Kanāda, Apvienotā
Karaliste un ASV, uz kurieni dodas vairāk nekā 40% OECD valstu un partnervalstu
starptautiski mobilo studentu. Turpretī to studentu vidū, kuri pamet Latviju ar
mērķi mācīties, populārākais galamērķis ir Apvienotā Karaliste.
Savukārt studenti, kuri ierodas Latvijā, lielākoties esot no
Eiropas valstīm.
Foto: no arhīva
