Trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savas liekās
drēbes izmet sadzīves atkritumu konteineros, un tās tiek nogādātas poligonos,
kur sintētiskās šķiedras tekstilizstrādājumi sadalās vismaz 200 gadu periodā,
liecina apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia grupa” ietilpstošā
uzņēmuma “Latvijas zaļā punkta” aptauja.
Vienlaikus 89% iedzīvotāju labprāt nodotu apģērbu
pārstrādei, ja būtu šāda iespēja, noskaidrots aptaujā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka
Eiropas Savienības direktīvas prasība nosaka, ka dalībvalstīs vēlākais līdz
2025.gadam jābūt izveidotai tekstilmateriālu dalītās savākšanas sistēmai. Lai
to īstenotu, Latvijā vēl ir daudz darāmā, attīstot vietējo tekstila aprites
ciklu – šķirošanu, atkārtotu izmantošanu, pārveidi, pārstrādi.
“Tas nozīmē, ka mums nepieciešama gan
tekstilizstrādājumu ražotāju un tirgotāju atbildība, gan šķirošanas
infrastruktūra, gan pietiekama iedzīvotāju izpratne par tekstila atkritumu
šķirošanas nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas ķēdē,” skaidroja
Plešs.
Savukārt Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu
asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds norādīja, ka apģērbu un
tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar
lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz
oficiālos statistikas datus. Pēc viņa teiktā, pēdējo desmit gadu laikā lietotu
un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs
Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kilogramus apģērba.
“Atbildīga ražotāja pienākums ir rūpēties, lai
viņa darbība atstātu pēc iespējas mazāku ekoloģisko nospiedumu. Tāpēc mēs
atbalstām un veicinām liekā apģērba pārstrādi vai otrreizēju lietošanu un
aicinām pievienoties arī citus ražotājus, īstenojot dažādus ražotāju atbildības
pasākumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai,” teica Strazds.
“Latvijas zaļā punkta” direktors Kaspars
Zakulis sacīja, ka pilotprojektā pērnā gada nogalē dažu mēnešu laikā 20
konteineros savāca 108,5 tonnas tekstila atkritumu. No tiem poligonā nodoti
apmēram 40%, pārējais apjoms realizēts atkārtotai lietošanai attīstības
valstīs, bez atlīdzības nodots pārstrādei, ziedots labdarībai vai vēl gaida
tirgus pieprasījumu.
Viņš uzsvēra, ka iespējas dot liekajam apģērbam otru
dzīvi ir daudz plašākas nekā vienkārši izmest to atkritumos. “Vēlamies
atgādināt ikvienam – pirms iegādāties jaunu apģērbu, pārskatiet savus skapjus!
Varbūt jauns apģērbs nemaz nav vajadzīgs, bet kaut kas no
labi aizmirstā var dzīvot otru dzīvi,” aicināja Zakulis. Viņš arī
atgādināja, ka no septembra tekstila šķirošanas vietu skaits paplašināts jau
līdz 60 vietām, kurās iedzīvotāji var šķirot nevajadzīgos apģērbus un apavus.
Ceturtdien atklājot kampaņu “Nav ko vilkt?”, tās dalībnieki parakstījuši arī labas gribas
memorandu, apņemoties veicināt aprites ekonomikas principu nostiprināšanos
sabiedrībā, organizēt aktivitātes, kas motivē šķirot tekstilizstrādājumus vai
nodot tos pārstrādei, atbalstīt un sniegt priekšlikumus tekstila atkritumu
apsaimniekošanas problemātikas risinājumu izstrādei.
Tāpat dalībnieki apņēmās vairot sabiedrības izpratni
par tekstila atkritumu šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, sniegt
informatīvu un praktisku atbalstu tekstila šķirošanas, atkārtotas lietošanas un
pārstrādes popularizēšanai sabiedrībā, kā arī ieviest ilgtspējīgu tekstila
apsaimniekošanas sistēmu vēl pirms Eiropas Savienības direktīvā noteiktā
termiņa.
Aktualizējot nepieciešamību pēc ilgtspējīgas tekstila
atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, sadarbības memorandu parakstījusi
VARAM, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba
devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Valsts vides
dienests, biedrība “Zaļā brīvība”, Vieglās rūpniecības uzņēmumu
asociācija, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, Latvijas
Atkritumu saimniecības asociācija, biedrība “Latvijas Sarkanais
krusts”, lielveikalu tīkls “Rimi Latvia”, lietotu apģērbu
veikalu tīkls “R.D.A.” un citi partneri. Memorandam joprojām
aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un uzņēmumi, lai veicinātu
vērtīgas pārmaiņas.
Foto: pixabay.com
