Šodien un rīt Dobeles iedzīvotāji ar īpašiem pasākumiem atzīmēs
Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa 80.gadskārtu, kopš tas pirmo reizi tika atklāts
Dobelē, un 24.gadskārtu kopš pieminekļa atjaunošanas, informēja
Dobeles novada pašvaldības vecākā konsultante Dzintra Matisone.
Šodien pulksten 19 pie Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa
notiks svinīgs atceres brīdis ar aizlūgumu, Latvijas valsts himnu, uzrunām,
ziedu nolikšanu un īpaši šim notikumam iestudētu laikmetīgās dejas kustību
izrādi.
Aizlūgumu vadīs Dobeles Evaņģēliski luteriskās
draudzes mācītājs Oskars Laugalis, klātesošos uzrunās Dobeles novada domes
priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS), Zemessardzes 51.kājnieku bataljona
komandieris Aivis Vācers, pieminekļa atjaunošanas aktīvisti – Latvijas Kultūras
fonda Dobeles kopas dalībnieki, pieminekļa autora Kārļa Zemdegas meita aktrise
Māra Zemdega, kā arī atjaunotā pieminekļa tēlniece Inta Berga.
Par godu pieminekļa apaļajai gadskārtai dobelniekiem
būs iespēja noskatīties speciāli šim notikumam režisētu skaņas, gaismas un
kustību jauniestudējumu dejas teātra kompānijas “Stars’ Well”
izpildījumā, sacīja Matisone.
Savukārt rīt, turpinot pirms daudziem gadiem sākto
Dobeles Atbrīvošanas pieminekļa godināšanas tradīciju, ikviens Dobeles
iedzīvotājs tiek aicināts ar līdzi nestiem košiem rudens ziediem piedalīties
ziedu paklāja veidošanā pieminekļa pakājē. Pulksten 10 to iesāks Dobeles
izglītības iestāžu audzēkņi ar saviem pedagogiem, pie pieminekļa sniedzot arī
īpašus sveicienus no savas skolas vai pirmsskolas.
Matisone atgādināja, ka tēlnieka Zemdegas veidotajam
Dobeles Atbrīvošanas piemineklim ir sarežģīta vēsture. Tas ir veltīts Pirmajā
pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai, un pirmoreiz
to Dobelē svinīgi atklāja 1940.gada 9.jūnijā tagadējā padomju karavīru
apbedījumu vietā Brīvības ielas malā, netālu no dzelzceļa pārbrauktuves. Tas
bija pēdējais uzvarai un brīvībai atklātais piemineklis neatkarīgajā pirmskara
Latvijā. Šis piemineklis pastāvēja vien desmit gadus, līdz 1950.gadā pēc
padomju varas rīkojuma to uzspridzināja.
Tomēr gandrīz 50 gadus vēlāk Dobeles Atbrīvošanas
piemineklim bija lemts kļūt par Latvijas trešās atmodas simbolu Dobelē –
1988.gada 21.jūlijā, sekojot tā laika aktīvistu ierosmei un apņēmībai, tika
nolemts iznīcināto pieminekli atjaunot – būtībā uzcelt no jauna, jo no
uzspridzinātā oriģināla bija paglābta vien piemineklī atveidotā karavīra galva,
kas tagad atrodas Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumā, sacīja Matisone.
Piemineklis tika atjaunots par dobelnieku ziedojumiem,
un pēc karstām diskusijām un grūtas izvēles tas tika uzsliets esošajā vietā –
Tērvetes ielas un Liepājas šosejas sazarojumā. Otrreiz piemineklis tika atklāts
1996.gada 21.septembrī. Pēc tēlnieka Zemdegas sākotnējās ieceres atjaunoto
pieminekli veidoja tēlniece Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa, pamatakmeni
izkala Juris Neimanis.
Foto: Dobeles novada pašvaldība
