Valdību veidojošās partijas vakar pēc ilgstošām
diskusijām vienojušās par 2021.gada valsts budžeta un plānotās nodokļu reformas
aprisēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās
ar koalīcijas partneriem žurnālistiem pavēstīja, ka beigusies viena no
garākajām sanāksmēm un tai ir pozitīvs iznākums – koalīcija vienojusies par
nākamā gada budžeta ietvaru.
“Pēc ilgā debatēm vairāku mēnešu garumā esam
vienojušies par 2021.gada budžeta ietvaru,” teica politiķis.
Kariņš skaidroja, ka nākamā gada budžeta deficīts būs
3,9% no iekšzemes kopprodukta, kas saistīts ar Covid-19 pandēmiju, savukārt
kopējais budžeta apjoms varētu būt zināms otrdien, kad valdība plāno izskatīt
nākamā gada valsts budžeta ietvaru.
Tajā paredzēts, ka no 1.janvāra minimālā alga būs 500
eiro. Mediķu algu pieaugumam kopumā būs veltīti 183 miljoni eiro, “pilnībā
atbilstot Saeimas iepriekšējo lēmumu”. Būs arī pedagogu un akadēmiskā
personāla algu palielinājums, stāstīja Kariņš.
Tāpat pieņemts lēmums, pildot Satversmes tiesas lēmumu
par garantētā minimālā ienākuma reformu, to palielināt no 64 eiro uz 109 eiro.
Sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus
plānots atvēlēt nepilnus deviņus miljonus eiro, savukārt no 2022.gada plānots
reformēt ģimenes valsts pabalsta sistēmu.
Vienlaikus paredzēts no 1.janvāra par 1% pazemināt
sociālo nodokli, kā arī no 1200 eiro uz 1800 eiro celt diferencētā neapliekamā
minimuma slieksni. Savukārt no 1.jūlija plānots ieviest minimālo obligāto
sociālo iemaksu, gan turpinot darbu pie detaļām, kā tas darbosies, solot
tuvākajā laikā viest skaidrību par to.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka
zināmas neskaidrības palika saistībā ar regulējumu, kas attiecas uz
pašnodarbinātajām personām. Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalstītu
saimniecisko darījumu ieņēmumu kontu, kas tiktu ieviests nodokļu nomaksai.
“Tādējādi varētu panākt vienkāršotu nodokļu
nomaksu. Mums ir ļoti būtiski, lai valdība sāktu strādāt pie administratīvā
sloga samazināšanas nodokļu maksātājiem,” uzsvēra Bordāns.
Saeimas deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK)
akcentēja, ka ģimenes pabalstu reforma ir pozitīvs lēmums, vienlaikus uzsverot,
ka jauniešiem atbilstoši noteiktiem kritērijiem no 2021.gada 1.septembra varētu
tikt garantētas budžeta vietas.
Bordāns pauda cerību, ka rīt valdības sēdē varēs
pieņemt dokumentu, kas būs “Latvijas sabiedrībai vēlams un
progresīvs”. Viņš arī atzina, ka paliek neskaidrības par nekustamā īpašuma
nodokļa reformu, gan piebilstot, ka partneri vienojušies līdz nākamā gada
pavasarim panākt progresu šajā jautājumā, lai uz nezināmu laiku neatliktu jauno
kadastrālo vērtību apstiprināšanu.
Ministru kabinets 2.septembrī atbalstīja priekšlikumu
no 2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo
aizsardzību.
Ministri 2.septembrī izskatīja Finanšu ministrijas
(FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts
sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā
ziņojumā apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti
koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un
nevalstiskajām organizācijām.
Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis
ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt
Covid-19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju
paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks
indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.
Foto: pixabay.com
