Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu
2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma
celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju sociālo
aizsardzību.
Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM)
informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un
izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam”.
FM aģentūrai LETA atzina, ka patlaban nav zināms
konkrēts 2021.gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs, jo valdība otrdien lēma
par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritātēm vienlaikus uzdodot
veikt detalizētus šo izdevumu aprēķinus. Nākamā gada budžeta izdevumu un
ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.
No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts
budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes
kopprodukta (IKP).
Savukārt turpmākajos gados budžeta deficītu plānots
pakāpeniski mazināt – 2022.gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro
apmērā, bet 2023.gadā – 563,8 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus no FM aprēķiniem izriet, ka plānotās
izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021.gada budžetā papildus iekasēt
69,9 miljonus eiro, 2022.gadā – 140,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā – 162,7
miljonus eiro.
FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā
gada budžetu – 75,6 miljonu eiro apmērā – rada valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp
par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.
Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto
neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs
negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021.gada
budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa
starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks
valsts budžetā, bet 25% – pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus iegūs
90,9 miljonus eiro.
Ieviešot minimālo VSAOI objektu, 2021.gada budžetā
plānots papildus iekasēt 73,3 miljonus eiro.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas
izstrādājumiem nākamā gada budžetā radīs papildus ienākumus piecu miljonu eiro
apmērā. FM piebilst, ka no 2022.gadu 2% no tabakas akcīzes ieņēmumiem tiktu
papildus novirzīti Valsts kultūrkapitāla fondam.
Savukārt transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņu
rezultātā 2021.gadā valsts budžetā plānots papildus iekasēt 12,4 miljonus eiro.
Papildus ieņēmumus 20 miljonu eiro apmērā nākamā gada
budžetā plānots iegūt no VAS “Latvenergo” dividendēm, 500 000 eiro no
dabas resursu nodokļa, bet 8,5 miljonus eiro, pārņemot Eiropas Savienības
direktīvu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas jomā.
Tāpat 2021.gada budžetā paredzēti papildus 304 miljoni
eiro ministriju prioritārajiem pasākumiem. No tiem lielākā daļa jeb 183 miljoni
eiro paredzēti mediķu atalgojuma celšanai, kamēr 33,3 miljonus eiro papildus
paredzēts novirzīt pedagogu atalgojuma celšanai, bet 7,2 miljonus eiro –
akadēmiskā personāla atalgojuma celšanai.
Vēl 8,9 miljoni eiro tiks novirzīti sabiedriskajiem
medijiem, tostarp to iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma
īstenošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Nākamā gada budžetā 9,5 miljonus eiro plānots novirzīt
abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācijai.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā
2021.gada valsts un pašvaldību budžetā paredzēti 67,3 miljoni eiro, no tiem
minimālo pensiju paaugstināšanai paredzēti 36,8 miljoni eiro, bet garantētā
minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansēšanai – 25,4 miljoni eiro.
Foto: pixabay.com
