Pērn ieviestais starptautiskais kultūras
tūrisma maršruts “Baltu ceļš” Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā
raisījis lielu interesi Latvijas un kaimiņzemju ceļotāju vidū un pieaudzis
Zemgalē un Sēlijā maršrutā iekļauto objektu apmeklētāju skaits, informēja Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Gandrīz katrā no vairāk nekā 110
maršrutā iekļautajiem tūrisma objektiem palielinājies to apmeklētāju skaits,
kuri vēlas iepazīt senās baltu zemes un to iedzīvotājus, apgalvoja Kālis.
“Par to liecina maršruta
ceļveža un kartes krājumu straujā izsīkšana, Latvijas un Lietuvas ceļotāju
kuplais pieplūdums gadskārtējos Zemgaļu svētkos Tērvetē, plašais Bauskas pilī,
kur tālā senatnē atradusies nocietināta baltu apmetne, notikušā festivāla
“Vivat Curlandia” skanējums, krāšņās Sēlijas tūrisma gadatirgus un
Ražas svētku norises amatniecības centrā “Rūme” Zasas pagastā un vēl
citi ar dažādām aktivitātēm piesātināti notikumi kā Sēļu, tā Zemgaļu loka
maršrutā,” komentēja Kālis.
Nolūkā vēl vairāk palielināt
tūristu apmeklējumu skaitu pierobežas reģionos un piešķirt lielāku dinamiku
kultūrtūrisma attīstībai abās kaimiņzemēs, Zemgales Plānošanas reģions kopā ar
partneriem no Kurzemes Plānošanas reģiona, Rundāles un Kuldīgas pašvaldības, Šauļu
pilsētas un Klaipēdas rajona, kā arī no Nacionālās Reģionu attīstības aģentūras
Lietuvā, sācis īstenot Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas
atbalstīto projektu “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu
ceļš” atpazīstamības veicināšana”. Jaunā projekta mērķis ir
palielināt iedzīvotāju izpratni par Baltu tautu materiālā un nemateriālā
kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, vairot maršruta “Baltu ceļš”
atpazīstamību un investēt papildus resursus inovatīvā un ilgtspējīgā tūrisma
informācijas sistēmas attīstībā.
Lai mērķi sasniegtu, ar projekta
atbalstu notiks partneru kopīgi pieredzes apmaiņas braucieni gan uz maršrutā
iekļautajiem objektiem, gan pa Vikingu maršrutu Zviedrijā, notiks arī maršruta
“Baltu ceļš” digitalizācija, fotogrāfu ekspedīcijas, fotoizstādes, taps
fotomateriālu krātuve. Savukārt tūrisma gidu mācībās iecerēts vairot zināšanas
pakalpojumu dažādošanas un kvalitātes paaugstināšanas jautājumos, bet
meistarklasēs pievērsties baltu tradīciju izpratnes un vēstures interpretācijas
mūsdienīgošanai.
Vairākas praktiskas rīcības būs
vērstas uz trīs tūrisma infrastruktūras objektu sakārtošanu, tostarp Klaipēdas
rajona Informācijas centra modernizēšanu un daudzfunkcionālas telpas
iekārtošanu Baltu centrā Šauļos, bet Zemgalē, Mežotnes pilskalnā, rekonstruēs gājēju
taku un veiks citus infrastruktūras uzlabojumus. Lai izceltu vietas identitāti
un vairotu lokālpatriotismu vietējos iedzīvotājos, Sēlijā, Salas novadā,
Sēlpils pagasta gleznainajā Zvejnieklīcī, kas ir iecienīta kultūras norišu un
aktīvās atpūtas vieta, plānots izveidot oriģinālu vides objektu – gliemežnīcu,
kas iepretī Sēlpils pilskalnam Daugavā, simbolizēs seno sēļu saimniecisko
rosību, dzīvesveidu un kultūras tradīcijas.
Ar projekta atbalstu iecerēts
sagatavot jaunus tūrisma ceļvežus, piedalīties vairākās starptautiskās tūrisma
izstādēs – gadatirgos, sarīkot Baltu Vienības dienas svinības Kuldīgā un
Jonišķos, ar dažādiem digitāliem paņēmieniem veikt maršruta popularizēšanu
medijos, sociālajos tīklos un partneru interneta vietnēs.
Projekta ieviešana ilgs divus
gadus, tā kopējais finansējums ir 869 689 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās
attīstības fonda finansējums – 739 235,65 eiro.
Jau vēstīts, ka jaunā maršruta
izveides procesā veikta senvēstures avotu izpēte, ievērības vērto apskates
objektu izvēle un apsekošana, fotofiksācija, video filmas izgatavošana,
aprakstu rediģēšana un tulkošana, tūrisma gidu vairākkārtēju mācību
organizēšana un citas aktivitātes.
Projekta “Starptautiskais
kultūras maršruts “Baltu ceļš”” kopējais finansējums ir 763 402
eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 648 892 eiro.
Projekts “Starptautiskais
kultūras maršruts “Baltu ceļš”” tiek īstenots, lai izveidotu
vienu starptautisku un vairākus reģionālas nozīmes kultūras tūrisma maršrutus,
izceļot un popularizējot baltu materiālo un nemateriālo kultūras un dabas
mantojumu.
Foto: Zemgales plānošanas reģions
