Kopumā 264 gadījumos jeb 18,6% laboratoriskās
izmeklēšanas brīdī Covid-19 infekcija noritēja bez simptomiem, norādīts
Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru paredzēts skatīt nākamajā
valdības sēdē.
Savukārt no simptomātiskiem pacientiem saslimušie
visbiežāk atzīmē paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu, iesnas, rīkles
iekaisumu, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes un nespēku.
Tāpat daudzi pacienti norādot arī uz garšas un ožas
traucējumiem. Mazāk pacientu sūdzas par elpas trūkumu un sāpēm krūtīs, kamēr
vien nelielai daļai pacientu ir slikta dūša, vemšana un caureja.
Lai gan bērnus Covid-19 ietekmē savādāk nekā
pieaugušos, līdzīgi simptomi iepriekš tika iezīmēti arī Bērnu klīniskās
universitātes slimnīcas veiktajā pētījumā par bērniem, kas izslimojuši
Covid-19. Tajā secināts, ka gados jaunie pacienti pēc izslimošanas sūdzas par
ilgstoši paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm, locītavu sāpēm, neizskaidrojamu
nogurumu, kā arī pilnīgu ožas zudumu.
Vienlaikus ministrijas ziņojumā tika pētīta mirušo
personu, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19, vecumu dinamika.
Atklājās, ka mirušo pacientu vecums svārstās no 52 līdz 99 gadiem un to
vidējais vecums ir 75 gadi. No visiem nāves gadījumiem teju ceturtā daļa bija
vecumā zem 60 gadiem.
Vairumā gadījumu mirušie bijuši vīrieši, un vismaz 26
gadījumos pacienti miruši stacionārajās ārstniecības iestādēs. Visaugstākie 14
dienu kumulatīvie mirstības rādītāji tika novēroti šī gada 4.maijā, kad tika
sasniegta 5,2 nāves gadījumu uz vienu miljonu iedzīvotāju atzīme. Tikmēr
augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bijis zem viena gadījuma uz
miljons iedzīvotāju.
Vismaz 32 mirušajiem bija nopietnas hroniskas
slimības, kas veicināja smagu Covid-19 slimības iznākumu. Ne visiem pacientiem
Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis, jo dažos gadījumos Covid-19 atzīta par
nozīmīgu faktoru, kas veicināja nāves iestāšanos, saasinot hronisko slimību
norisi.
Vadoties pēc SPKC datiem, līdz šim Latvijā ir
reģistrēti 36 nāves gadījumi personām, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar
Covid-19. Kopumā miruši 2,4% no pacientiem, kuriem tikusi konstatēta
inficēšanās ar Covid-19.
Izrietot no ziņojumā paustā, patlaban Covid-19
saslimšanas gadījumi nerada papildu slogu veselības aprūpes sektoram. Tomēr
gripas un citu akūtu respiratoro infekciju sezonas laikā var būtiski
palielināties slodze uz ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes sektoru, kā
arī pieaugt laboratoriskās testēšanas intensitāte, skaidro ministrijā.
Ziņojumā tiek uzsvērts, ka lielākais risks Covid-19
izplatībai Latvijā ir infekcijas gadījumu imports no ārvalstīm, tādēļ būtu
jāvērš uzmanība tam, lai personas, kas iebraukušas Latvijā no Covid-19
skartajām teritorijām, ievērotu noteiktos piesardzības pasākumus. Tāpat, pēc
ministrijas paustā, nepieciešams turpināt situācijas pārraudzību, un būt
gataviem operatīvi reaģēt.
Foto: pixabay.com
