Valdība šodien nolēma Covid-19 slimnieku kontaktpersonām samazināt
mājas karantīnas ilgumu no 14 līdz desmit dienām, ja ne agrāk kā desmitajā
dienā pēc kontakta ar infekcijas avotu veiktais Covid-19 tests ir negatīvs.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka, izvērtējot
pieejamos datus un saslimstības rādītājus Latvijā, kā arī izsverot riskus
Covid-19 izplatībai un ietekmei uz darba tirgu, var uzskatīt, ka Covid-19
izplatības risks, samazinot mājas karantīnas laiku no 14 uz desmit dienām
kontaktpersonām, kas mājas karantīnas desmitajā dienā veikušas testu un tā
rezultāts ir negatīvs, ir pieņemams attiecībā pret sloga mazināšanu darba
tirgum.
Vienlaikus tiek noteikts, ka pašizolācijas prasības
nav jāievēro onkoloģiskos pacientus pavadošajām personām, atgriežoties no
procedūrām Baltijas valstu onkoloģiskajās klīnikās, kā arī Baltijas valstu
transplantācijas centru pārstāvjiem, dodoties pēc donoru orgāniem.
Tāpat tiek noteikts, ka pašizolācijas prasības nav
jāievēro personai, kas pavada medicīnas tūrisma pacientus, ja to ir saskaņojusi
Veselības inspekcija un personai ir negatīvs veiktais Covid-19 tests.
Papildus tiek viennozīmīgi noteikts, ka laboratoriskā
izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas
saņem medicīnas tūrisma pakalpojumus.
VM skaidro, ka, lai transplantācijas operācija būtu
veiksmīga, atbilstoši praksei donora orgāni ir derīgi tikai strikti noteiktu
laiku, piemēram, sirds gadījumā šis laika periods ir līdz trīs stundām. Līdz ar
to apmaiņa jāveic ļoti operatīvi.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams noteikt atbilstošus
atvieglojumus, nodrošinot iespēju Eiropas Savienības (ES) valstu
transplantācijas centru speciālistiem iespēju operatīvi ierasties Latvijas
slimnīcās klātienē.
Gadījumos, ja kādā no Latvijas slimnīcām tiek
konstatēts kāds orgānu donors, kurš netiek izmantots pašu recipientiem, orgāni
tiek piedāvāti kādam no ES transplantācijas centriem. Tādos gadījumos ir
nepieciešama operatīva rīcība, norāda ministrijā. Respektīvi – no attiecīgās ES
valsts transplantācijas centra speciālisti pēc operatīvas savstarpējas
informācijas apmaiņas dodas uz attiecīgo Latvijas slimnīcu, lai sagatavotu
attiecīgo transplantāta materiālu un to transportētu uz mērķa valsti.
Apzinoties to, ka, ievērojot visus piesardzības
pasākumus, ko veic jebkura transplantācijas materiāla sagatavošanas procesā,
Covid-19 izplatības riski ir minimāli un tos atsver transplantācijas
pieejamības nodrošināšanas pasākumi, ir jāveic precizējumi esošajā kārtībā, lai
nodrošinātu iespēju ES valstu speciālistiem ierasties Latvijā ievērojot valstī
visus epidemioloģiskās drošības noteikumus, skaidro VM.
Kā parāda līdzšinējā pieredze, ja medicīnas tūrisma
pakalpojums tiek sniegts bērniem, ir jāparedz iespēja, ka bērnu pavada persona,
kas nodrošina bērna aprūpi, atrodoties Latvijas teritorijā. Tāpat ir gadījumi,
kad arī pieaugušām personām ir nepieciešama pavadošās personas klātbūtne,
piemēram, ja pakalpojums tiek sniegts, izmantojot narkozi, pacientam ir
nepieciešama pavadošās personas palīdzība pēc pakalpojuma saņemšanas nokļūt
uzturēšanās vietā.
Tādēļ tiek paredzēti izņēmumi pavadošajām personām
ieceļošanai Latvijā no trešajām valstīm, kā arī pašizolācijas ievērošanai, tai
skaitā ierodoties no ES valstīm ar augstu Covid-19 izplatību, lai pavadošā
persona pacientu varētu pavadīt uz un no veselības aprūpes iestādes.
Tomēr, lai dotu iespēju atvieglojumiem pašizolācijai,
ministrijas ieskatā, Veselības inspekcijai ir jābūt informētai par šīm
personām, lai nepieciešamības gadījumā varētu organizēt kontroles pasākumus par
pretepidēmijas pasākumu ievērošanu no šo personu puses un būtu lietas kursā par
tendencēm ieceļošanas un pašizolācijas atvieglojumu izmantošanā, lai nepieciešamības
gadījumā veiktu korekcijas regulējumā.
Tāpat ministrijai ir svarīgi, lai tiktu nodrošināts
pavadošās personas veselības monitorings un persona veiktu laboratorisko
diagnostiku uz Covid-19 tāpat kā pārējās personas, kas izmanto ceļošanas un pašizolācijas
atvieglojumus. Tāpat ir jāņem vērā, ka pavadošā persona pašizolācijas
atvieglojumus var izmantot tikai pacientu pavadot uz un no ārstniecības iestādi
medicīnas tūrisma saņemšanas laikā, bet pārējā laikā personai ir jāuzturas
uzturēšanās vietā, un viņa nevar apmeklēt sabiedriskas vietas.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas
Latvijas Onkoloģijas centrs kopš 9.jūlija pārtrauca nodrošināt dobuma staru
terapijas procedūras Latvijā. Līdz ar to tika panākta vienošanās ar Lietuvas
klīnikām Viļņā un Šauļos un Igaunijas klīniku Tartu par minētā pakalpojuma
nodrošināšu Latvijas pilsoņiem.
Tā kā pacientes saņem dobuma staru terapijas
procedūras, izmantojot vispārējo anestēziju, klīnikas pieprasa pacientēm
ierasties kopā ar pavadošajām personām, kas nodrošinātu pacientu nokļūšanu
mājās. Pašreiz pakalpojumu saņem vidēji 20 pacientes mēnesī, informē VM.
Līdzīga situācija arī varētu būt citiem pacientiem,
kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus citās Baltijas valstīs ar ārsta
norīkojumu. Tādēļ, lai nodrošinātu iespēju pavadošajai personai šķērsot
Latvijas robežu un pēc atgriešanās Latvijā doties uz darbu, tiek veikti
normatīvo aktu grozījumi.
Tie paredz, ka šīs personas, tāpat kā pacienti, kas
šķērsojuši Latvijas sauszemes robežu pēc uzturēšanās Igaunijā vai Lietuvā,
atgriežoties Latvijā, var doties uz darbu, bet nedrīkst pakļaut citas personas
inficēšanās riskam un neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, ja no tiem
var izvairīties. Tas nozīmē, ka šīs personas neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs
un tādas neorganizē, neapmeklē sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur
uzturas daudz cilvēku.
Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka to, ka, ja
persona, kas Latvijā ieceļojusi no valsts, attiecībā pret kuru ir jāievēro
īpaši piesardzības vai drošības pasākumi, ārstēšanas pakalpojumu veselības
tūrisma ietvaros saņemšanai veic testu Covid-19 infekcijas diagnostikai ne
vēlāk kā 24 stundu laikā pēc iebraukšanas Latvijas republikas teritorijā.
Kā skaidro VM, šo normu ārstniecības iestādes traktē
dažādi, proti daļa ārstniecības iestāžu uzskata, ka, ja persona Latvijā uzturas
medicīnas tūrisma pakalpojuma saņemšanai mazāk kā 24 stundas, tad laboratoriskā
izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai nav jāveic. Šāda situācija rada
risku, ka ārstniecības iestāde, sniedzot pakalpojumu personai, kas ieradusies
no valsts ar augstu Covid-19 izplatību, pakļauj inficēšanās riskam iestādes
darbiniekus un apmeklētājus.
Ja persona netiek izmeklēta, netiek apzināts
infekcijas izplatības avots, kā arī netiek savlaicīgi ieviesti pretepidēmijas
pasākumi. Lai novērstu šādas riska situācijas, tiek precizēti Ministru kabineta
noteikumi, viennozīmīgi pasakot, ka laboratoriskā izmeklēšana Covid-19
infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas saņem medicīnas
tūrisma pakalpojumus un ir ieradušies no valstīm, attiecībā pret kurām ir
jāievēro īpašie piesardzības un drošības pasākumi.
Foto: no arhīva
