Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai saistībā
ar Covid-19, ambulatoro un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana
Latvijā var tikt ierobežota, taču tā netiks pilnībā pārtraukta, šorīt intervijā
TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele
(AP).
Viņa atzina, ka pavasarī pat pie krietni mazākas
Covid-19 izplatības valstī plānveida un ambulatoro veselības aprūpes
pakalpojumu būtiska ierobežošana bija nepieciešama, lai ārstniecības iestādēm
dotu iespēju sagatavoties un lai no inficēšanās pasargātu pašus mediķus.
Tomēr patlaban šāda pakalpojumu sniegšanas
pārtraukšana vairs nav pieļaujama, jo jau pārskatāmā nākotnē tā varētu atstāt
negatīvas sekas uz sabiedrības veselību, skaidroja politiķe. “Varbūt, ja
tas būs nepieciešams, var tikt mazināts plūsmu lielums, bet tādu slēgšanu ciet,
kā tas bija pavasarī, mēs neplānojam,” norādīja ministre.
Politiķe atzīmēja, ka pēdējos mēnešos slimnīcas ir
ievērojami palielinājušas gatavību uzņemt Covid-19 pacientus. Vienlaikus viņa
atzīmēja, ka mainās ar Covid-19 stacionēto cilvēku vecuma struktūra. “Ja
pavasarī tie pārsvarā bija cilvēki gados vai krietni gados, tad šobrīd mums ir
arī cilvēki 40-45 gadu vecuma grupā, un šis ir tikai apliecinājums, ka Covid-19
diemžēl ir bīstama un ļoti lipīga slimība,” norādīja Viņķele.
Kā ziņots, pēdējās divās nedēļās Latvijā saslimstība
ar Covid-19 pieaugusi par 172%, kamēr citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%,
pirmdien pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību
riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Neraugoties uz straujo Covid-19 izplatību, pagaidām
netiek vērtēta iespēja šī iemesla dēļ Latvijā ieviest ārkārtējo situāciju, kā
tas tika darīts pavasarī, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV).
Pirmdien valdība lēma, ka no 7.oktobra sabiedriskajā
transportā ikvienam obligāti būs jālieto mutes un deguna aizsegs.
Foto: no arhīva