Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Covid-19 testēšanas jauda
Latvijā ir būtiski mazāka, vēsta žurnāls “Ir”.
Piemēram, salīdzinot
jaunākos pieejamos datus par septembra nogali, nedēļas laikā uz 100 000
iedzīvotāju Igaunijā veikti 1400 testu, Lietuvā gandrīz 1200, bet Latvijā virs
800, liecina Eiropas Slimību kontroles centra apkopotā valstu informācija.
Tiesa, kaimiņvalstīs pozitīvo testu īpatsvars tuvojies 2%, turpretim Latvijā
tas līdz šim bijis zemāks.
Neraugoties uz rindām,
kas šobrīd izveidojušās uz testiem, Veselības ministrijas galvenais infektologs
Uga Dumpis tomēr uzskata, ka testēšanas apjoms Latvijā ir “ļoti
pieklājīgs”. Viņš uzsver, ka klasiskā Covid-19 testa jeb “zelta
standarta” metodes kapacitāti Latvijā pieaudzēt vairs nevar, jo paraugu
ņemšana ir sarežģīta, pietrūkst personāla, un tas maksā dārgi. Tāpēc būs
jāizmanto arī citas testēšanas metodes, kuru izmēģināšana jau sākusies.
Piesauktais testēšanas
“zelta standarts ” ir molekulārais tests, akūta vīrusa
diagnosticēšanas galvenā metode šobrīd Latvijā – no deguna dobuma vai rīkles
paņemtā uztriepē tiek meklēti specifiski koronavīrusa gēni. Šiem testiem ir
augsts jutīgums – 99,9%, skaidro Austrumu slimnīcas laboratorijas galvenais
speciālists Sergejs Ņikišins.
Molekulāro testu
pašlaik Latvijā izmēģina arī ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša
kā no deguna. Šī metode piemērota tā sauktajai pūļa testēšanai. Šī testēšana
notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas – vairāku
desmitu vai pat 100 cilvēku – pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa
klātbūtni šajā “kolektīvajā” siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad
visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē
otros paraugus – lai atrastu konkrētos inficētos.
Šāda testēšana jau
izmēģināta Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, bet šonedēļ siekalu testu veic arī
Daugavpilī. Dumpis uzskata, ka metode ir sevi attaisnojusi, tomēr to nevar
solīt visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pagaidām metode aprobēta “E.Gulbja
laboratorijā” un Bērnu slimnīcā, jo šie vienkārši nododamie testi īpaši
aktuāli bērniem, raksta “Ir”.
Otrs akūtā vīrusa
diagnostikas veids, kas ir daudz ātrāks un tagad tiek lietots arī Latvijā, ir
antigēnu testi. Šim testam paraugu tāpat ņem no deguna, bet rezultāts zināms
15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība – ap 90% -, tāpēc pozitīvie
rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un, ja pacientam ir
Covid-19 simptomi, drošības labad jāveic molekulārais tests, noskaidrojis
žurnāls.
Savukārt pārslimotu
Covid-19 infekciju var noteikt ar antivielu testiem. Pēc saskares ar vīrusu
mūsu imūnsistēma reaģē – organismā sāk veidoties antivielas, ko vēlāk var
noteikt asinīs. Šos testus pielieto, piemēram, epidemioloģiskās izmeklēšanas
laikā, lai pārbaudītu, vai kontaktpersonas nav iepriekš vīrusu jau
pārslimojušas.
Lai šonedēļ veiktu
Covid-19 testu Rīgā, piesakoties pirmdien, pieraksts jāgaida visu nedēļu līdz
svētdienai, bet, piemēram, Valmierā vēl ilgāk – deviņas dienas, stāsta Austrumu
slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Ņikišins.
Kaut gan laboratorijas
strādā diennakts režīmā, ar to nepietiek. Tāpēc šonedēļ arī plānots atvērt vēl
vienu analīžu nodošanas punktu Linezera ielā Rīgā un uz trim dienām arī
Valmierā, atklāja Veselības ministrijā.
Foto: no arhīva
