Izglītības iestādes Latvijā visiem
skolēniem nodrošina vienlīdz labu mācību vides infrastruktūru
neatkarīgi no skolēnu ģimeņu sociāli ekonomiskā stāvokļa,
secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018
jaunākajā sējumā “Efektīva politika un sekmīgas skolas”.
Kā informē Izglītības un zinātnes
ministrijā (IZM), jaunākais OECD PISA 2018 rezultātu apkopojums
pievēršas tādām tēmām kā izglītībā ieguldītie resursi,
izglītības pārvaldība, skolēnu piesaiste un klašu dalīšana
grupās. Līdztekus analizētas izglītības iestāžu organizācijas
tendences un skolēnu sekmju vērtējumu saistība ar sniegumu un
labklājību.
Pētījumā atklāts, ka saskaņā ar
Latvijas skolu direktoru minēto, salīdzinot 2015. un 2018.gadu, ir
uzlabojies skolu infrastruktūras nodrošinājums. Tas Latvijā ir
līdzvērtīgs skolām gan ar zemu, gan ar augstu skolēnu
sociālekonomisko statusu. Tāpat tas ir arī, piemēram, Igaunijā,
turpretī vidēji OECD valstīs skolās ar zemāku sociālekonomisko
statusu direktori vērtē savu infrastruktūras nodrošinājumu
zemāk, salīdzinot ar skolām ar augstu sociālekonomisko statusu.
Vidēji OECD valstīs skolēni, kuri
mācās skolās ar augstāku sociālekonomisko statusu, ir vairāk
nodrošināti ar telpām, kurās netraucēti pildīt mājasdarbus.
Tikai sešas izglītības sistēmas, tostarp Latvija un Igaunija,
nodrošina šādas iespējas vairāk skolēniem skolās ar zemu
sociālekonomisko statusu, atklāja ministrijā.
OECD dati arī liecina, ka 2018.gadā
Latvijā 79% skolēnu mācījās izglītības iestādēs, kuru
direktori bija pārliecināti, ka interneta darbības ātrums skolā
ir pietiekams, savukārt OECD valstīs vidēji tie bija 67,5%
skolēni.
Pētījuma dati liecinot, ka Latvijā ir
zemāks skolēnu skaits klasē nekā vidēji OECD valstīs –
attiecīgi 22,5 skolēni pret 26,1 skolēniem. Piemēram, Igaunijā
klasē esot 22,6 skolēni, bet Lietuvā – 23,7. IZM skaidroja, ka šis
skolēnu skaits PISA 2018 pētījumā iegūts no skolu direktoru
aptaujas datiem par skolēnu skaitu valodas mācību stundā klasē,
kurā mācās visvairāk piecpadsmit gadus veco skolēnu, Latvijā tā
ir 9.klase.
Tāpat OECD pētījumā secināts, ka
gan OECD valstīs vidēji, gan Latvijā skolēnu sasniegumi PISA 2018
testā ir augstāki klasēs ar lielāku skolēnu skaitu.
Pētījums arī atklāj, ka gan vidēji
OECD, gan Latvijā šī sakarība kļūst mazāk izteikta, bet tomēr
saglabājas statistiski nozīmīgā līmenī arī pēc korekcijas uz
skolēna un skolas sociālekonomisko statusu, bet Igaunijā pēc šīs
korekcijas sakarība vairs nav spēkā. Tātad Igaunijā skolēnu
zemākus sasniegumus klasēs ar mazāku skolēnu skaitu pilnībā
izskaidro šo klašu skolēnu zemāks ģimenes sociāli ekonomiskais
statuss, kamēr Latvijā un arī OECD valstīs kopumā bez ģimenes
sociālekonomiskā statusa ir vēl citi faktori, kas samazina
izglītības kvalitāti mazajās klasēs, atklāja IZM.
Vienlaikus ministrijā akcentēja, ka
pētījumā minētais liecina arī par kādu aspektu, kas Latviju
izceļ citu OECD valstu vidū – tā esot salīdzinoši augstā skolu
konkurence ar citām skolām par skolēnu piesaisti. Tā, piemēram,
93,8% Latvijas skolēnu mācās skolās, kuru direktori uzskata, ka
sacenšas skolēnu piesaistē ar citām skolām. Vēl vairāk tādu
skolēnu ir tikai Ķīnas autonomajos reģionos un Singapūrā. OECD
valstīs vidēji šī skolēnu daļa ir 78%.
Visbeidzot OECD valstīs vidēji 27%
skolēnu mācās skolās, kuru direktori norādīja, ka skolas
iespējas nodrošināt mācības ietekmē skolotāju trūkums, kamēr
Latvijā tie ir 28%.
Pēc IZM sniegtās informācijas, OECD
PISA ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums,
kurš novērtē skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā,
lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp OECD
dalībvalstīm un partnervalstīm. 2018.gada pētījumā kopumā
piedalījās 79 valstis, Latvijā iesaistoties skolēniem no 307
skolām. Ministrijā uzskata, ka Latvijas dalība pētījumā ir
būtiska izglītības sistēmas kvalitātes līmeņa starptautiskai
noteikšanai un turpmākai pilnveidei.
OECD PISA 2018 īstenošana Latvijā
notiek sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas,
psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības
institūta pētniekiem.
Foto: no arhīva
