Latvijas izglītības iestādēs nav brīvu pilnas slodzes vakanču
mācību priekšmetu mācīšanai, norādīja Izglītības un zinātnes
ministrijā (IZM).
Dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas uz
7.oktobri liecinot, ka kopumā ir 3246 vakantas mācību priekšmetu stundas, kas
ir aptuveni 108 pilnas likmes, pauda ministrijā.
Sadalot tās pa mācību priekšmetiem, izriet, ka
visvairāk vakantas mācību priekšmetu stundas ir latviešu valodā, matemātikā,
angļu valodā, mājturībā un tehnoloģijās, kā arī informātikā.
Attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem, IZM norādīja, ka
Rīgā šobrīd esot 45 vakances, tomēr ziņu par novadiem tai neesot.
Savukārt profesionālajās izglītības iestādēs,
balstoties uz datiem no to aptaujas uz 7.oktobri un aptaujāto IZM padotības
iestāžu sniegtās informācijas, esot divas neaizpildītas pilnas slodzes
vakances. Abās vakancēs trūkstot latviešu valodas skolotājs.
Tāpat ministrijā informēja, ka profesionālajos mācību
priekšmetos ir neaizpildītas 50 nepilnas slodzes vakances, vienlaikus uzsverot,
ka vakance tiks aizpildīta, kad pienāks attiecīgā moduļa pasniegšanas laiks.
Septembra beigās IZM atklāja, ka saskaņā ar pašvaldību
sniegtajiem datiem septembra otrajā pusē Latvijas skolās ir 474 vakanti amati,
tomēr lielāks pieprasījums ir pēc skolotājiem, kuri gatavi strādāt nepilnu,
nevis pilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz desmit mācību stundām kādā
noteiktā mācību priekšmetā.
Pēc ministrijas paustā, brīvās vakances veidoja 0,98%
no kopējā skolotāju skaita – 48 293, un tas esot līdzīgi kā citos gados. 150 no
šīm vakancēm bijušas pirmsskolā, pārējās – vispārizglītojošajās skolās.
Preses konferencē par pedagogu nodrošinājumu Latvijas
skolās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) stāstīja, ka šī
gada 19.septembrī Latvijas skolās strādāja 48 293 pedagogi. No tiem 23,9% jeb
11 562 strādāja pirmsskolās, 8% – profesionālās izglītības iestādēs, taču
lielākā daļa skolotāju strādāja vispārizglītojošajās skolās – šie pedagogi
veido 55,5% no visiem skolotājiem.
Pēc Šuplinskas paustā, problēmas, kas saistītas ar
pedagogu trūkumu, tiešāk skar tieši vispārziglītojošās skolas. Viņa klāstīja,
ka pedagoga likmes apmērs ir 30 stundas, taču ļoti maz skolās šādu likmi
piedāvājot. Visbiežāk tukšajās vakancēs piedāvājot darbu ar nepilnu likmi. Tam
iemesli esot vairāki.
“Ir skaidrs, ka vizuālās mākslas vai ģeogrāfijas
skolotājam likme vienā skolā, iespējams, neveidojas skolēnu skaita dēļ. Tāpat
Rīgā ir daudz vidusskolu ar 36 līdz 60 skolēniem. No skolu tīkla kārtošanas
aspekta 36 ir robeža, kas reģionos nepieļauj vidusskolas veidošanu,”
toreiz akcentēja ministre.
Turpinot par slodzēm, ministre uzsvēra, ka apmēram 30%
no šobrīd strādājošajiem pedagogiem strādā 0,5 un 0,7 slodzes. Viņasprāt, pašā
sistēmā jāspēj rast skolotāju resurss, piebilstot, ka arī pašvaldībām jādomā
par skolu tīklu.
Tāpat viņa minēja, ka pedagoga diplomu ik gadu iegūst
ap 2458 skolotājiem. Viņasprāt, ja šis lielais skolas beidzēju skaits neļauj
risināt skolotāju trūkuma problēmu, ir jārisina attīstības tendences, kas
pastāv augstākajā izglītībā, akcentējot tieši programmas, ko tās piedāvā.
Foto: no arhīva
