No Latvijas reģioniem tikai Pierīgā iedzīvotāju skaits
saglabājies stabils, norādīja Centrālajā statistikas pārvaldē
(CSP).
Statistikas pārvaldē minēja, lai gan Rīgā dzīvo trešā
daļa Latvijas iedzīvotāju, tomēr pēdējo 30 gadu laikā vērojama tendence
iedzīvotāju skaitam samazināties tāpat kā citos reģionos. Izņēmums ir Pierīga,
kas ir vienīgais reģions, kur iedzīvotāju skaits saglabājies stabils.
Apkopotie dati arī liecina, ka Pierīgā ir zemākais
vidējais iedzīvotāju vecums, bet augstākais vidējais vecums ir Latgalē, kur
bijis straujākais iedzīvotāju skaita kritums.
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka Vidzemē ir
lielākais latviešu īpatsvaru – šajā reģionā 88% iedzīvotāju ir latvieši. Seko
Kurzeme, kur 77% iedzīvotāju ir latvieši. Savukārt vismazāk latviešu ir Rīgā un
Latgalē – attiecīgi 47% un 46%.
Rīga un Pierīga, pēc statistikas pārvaldes datiem, ir
reģioni, kas izceļas arī ar augstākajiem nodarbinātības rādītājiem – attiecīgi
70% un 69% iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā ir nodarbināti. Savukārt zemākais šis
rādītājs ir Latgalē, kur 56% iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir nodarbināti.
Lai arī Latgalē ir augstākais bezdarba līmenis, šajā
reģionā ir viens no zemākajiem ilgstošā bezdarba rādītājiem. Visvairāk ilgstošo
bezdarbnieku ir Vidzemē.
Tajā pašā laikā Kurzemē 5% iedzīvotāju darbavieta nav
Latvijā, kas ir augstākais rādītājs starp reģioniem.
Veselības pašvērtējuma rādītāji liecina, ka veselīgāki
paradumi ir Rīgas un Pierīgas reģiona iedzīvotājiem – šajos reģionos biežāk
uzturā lieto augļus un dārzeņus, apmeklē ārstus, kā arī ir zemāks iedzīvotāju
ar lieko svaru vai aptaukošanos īpatsvars.
Šajos reģionos ir arī zemākie nabadzības rādītāji,
kamēr augstākie nabadzības rādītāji ir Latgalē.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka Zemgalē ir
augstākais tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri jutušies laimīgi vai mierīgi pēdējo
četru nedēļu laikā.
Zemgalieši 2019.gadā bijuši līderi pēc vidējā atpūtas
braucienu skaita gadā – uz vienu reģiona iedzīvotāju pērn veikti vidēji 10
braucienu gadā. Šī reģiona iedzīvotāji arī visvairāk atvēl līdzekļus ceļojumiem
pa Latviju.
Savukārt visvairāk uz ārvalstīm ceļojumos devās Rīgas
un Pierīgas reģionu iedzīvotāji, bet Pierīgas iedzīvotāji bija līderi izmaksām,
kuras 2019.gadā atvēlēja ceļojumiem, – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu ceļojumiem
un 244 eiro ceļojumiem pa Latviju.
Foto: no arhīva
