Jaunus Covid-19 ierobežojumus varēs neieviest, ja divu nedēļu
kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokritīsies līdz 50 gadījumiem uz 100 000
iedzīvotāju, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums”
pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles
centra datiem, patlaban šis rādītājs Latvijā ir 71 gadījums uz 100 000
iedzīvotāju, tomēr ministres minētā 50 gadījumu robeža tika pārsniegta tikai
12.oktobrī.
“Ja mēs to dabūjam uz rādītāju 50, tad mēs droši
varam neievest papildu ierobežojumus,” sacīja politiķe, piebilstot, ka
tādējādi varētu atgriezties to ierobežojumu apjomā, kas bija pirms 17.oktobra.
Šobrīd Čehijā ir viena sliktākajām epidemioloģiskajām
situācijām Eiropā. Pēc ministres paustā, ja Čehijas rādītāji tiktu pielīdzināti
Latvijas parametriem, tad Latvijā ik dienu tiktu atklāti aptuveni 1700 jauni
Covid-19 gadījumi. Ja pieņem, ka stacionē aptuveni 10% no šī daudzuma, tad tas
pieaugums ir 170 cilvēki dienā, kas, kā izteicās Viņķele, būtu katastrofa
Latvijas veselības aprūpes sistēmai.
“To, cik ātri situācija var kļūt nekontrolējama,
mēs redzam Čehijas gadījumā,” komentēja Viņķele.
Tāpat viņa norādīja, ka ierobežojumu ieviešana varētu
būt cikliska, proti, tiek ieviesti ierobežojumi un parādās saslimstības
kritums, kā rezultātā tiek noņemti ierobežojumi, kas savukārt atkal noved pie
saslimstības pieauguma. “Noteikts cikliskums pastāvēs, bet jautājums ir
cik stāvi būs pīķi,” piebilda politiķe.
“Ja pa šīm brīvdienu nedēļām mēs visi kopā būsim
iemācījušies, ka starpskolu skolotāju ekskursijas nav jārīko, jo tas maksās ar
skolas karantīnu, ja mēs būsim iemācīsimies nerīkot darba balles starp stāviem
un maiņām, tad nākamā ierobežojumu cikla attālināšanās ir augsti
iespējama,” skaidroja Viņķele.
Viņa tostarp atklāja, ka otrdienas valdības sēdē
Veselības ministrija negatavo jaunus ierobežojumus, tomēr paredzēts precizēt
tās cilvēku grupas, kas maskas var nevilkt. To vidū būšot cilvēki ar psihiskas
dabas slimībām, ja viņiem ir grūtības saprast un uztvert šo prasību, kā arī
cilvēki ar ierobežotiem kustību traucējumiem. Vienlaikus, pēc ministres paustā,
raugoties uz citu valstu pieredzi, tika secināts, ka cilvēkiem ar astmu maskas
tomēr būtu nepieciešamas, jo viņi tiek pieskaitīti Covid-19 riska grupai.
Tāpat otrdien esot paredzēts skatīt sodu ieviešanu par
masku nevalkāšanu. “Es neesmu sodu piekritēja. Jā, noteiktos gadījumos
sods ir jāpiemēro, bet es apelēju pie sabiedrības spējas rīkoties racionāli un
paciest šādu nelielu neērtību salīdzinājumā ar totālu valsts aizvēršanu
ciet,” šajā sakarā komentēja Viņķele.
Vaicāta par cilvēku paļaušanos dezinformācijai par
vīrusa neesamību, ministre uzsvēra, ka šeit būtu jāiesaistās sociālo zinātņu
pārstāvjiem, lai skaidrotu, no kurienes nāk cilvēku polarizētā reakcija.
Pirmdienas preses konferencē Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un
profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka Latvijā un
Igaunijā ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir diezgan līdzīgi, līdz
ar to atšķirība ir sabiedrības attieksmē.
Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles
centra datiem, Igaunijā saslimstība ar Covid-19 jau vairākas nedēļas samazinās,
kamēr Latvijā tā arvien pieaug.
“Jau kādu laiku sazināmies ar Igaunijas kolēģiem
un pietiekami atklāti runājam par pasākumiem, ko veicam, un es neredzu nekādu
īpaši globālu atšķirību,” skaidroja Perevoščikovs, piebilstot, ka atšķirība
varētu būt tajā, cik apzinīgi tiek ievērotas pamata rekomendācijas –
distancēšanās, dezinfekcija un sejas aizsargmasku valkāšana.
Foto: no arhīva
