Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
pieprasa valsti kompensēt pedagogiem ar attālināto darbu saistītos izdevumus,
kas, pēc arodbiedrības aplēsēm, būtu vairāk nekā 50 eiro mēnesī, informēja LIZDA.
Arodbiedrība pieprasa kompensēt izdevumu atbilstoši
likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sagatavotajiem grozījumiem,
ar kuriem plānots noteikt darba devēja kompensācijas par darbinieku izdevumiem
saistībā ar attālināto darbu.
Ņemot vērā minēto, arodbiedrība pieprasa kompensēt
darba vietas aprīkojuma nolietojumu – datoru, programmatūru, darba galdu jeb 30
eiro mēnesī. Tāpat pieprasīts kompensēt mazvērtīgos priekšmetus, piemēram,
kancelejas preces par desmit eiro mēnesī, savukārt sešus eiro mēnesī piešķirt
par komunālajiem maksājumiem, septiņus eiro par tālruni un tikpat par
internetu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir noteikusi
izglītības iestādēm mācību procesu organizēt arī attālināti, lai mazinātu
iespējamos inficēšanās riskus ar Covid-19, tāpēc, pēc arodbiedrības vārdiem,
aktualizējusies “steidzama nepieciešamība ar attālināto darbu saistīto
izdevumu kompensācijai pedagogiem”, kuri jau organizē un turpmāk organizēs
attālināto mācību procesu izglītojamajiem.
Saeimā šogad 10.septembrī otrajā lasījumā ir pieņemti
grozījumi Darba likumā, kuros iekļauts regulējumu attiecībā uz attālinātā darba
veikšanas tiesisko nodrošinājumu, kas paredz – ja darbinieks un darba devējs
vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar
attālināto darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darbinieks un darba devējs nav
vienojušies citādi, uzsver LIZDA.
LIZDA uzskata, ka finanšu avots izdevumu
kompensēšanai, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, varētu būt izglītības
un zinātnes nozarei 2020. un 2021.gadā plānotais finansējums 63,5 miljonu eiro
apmērā.
LIZDA uzskata, ka pedagogi jānodrošina ar portatīvajiem
darba vietas datoriem, kuri aprīkoti ar mācību procesam nepieciešamo
programmatūru, vebkamerām, mikrofoniem, austiņām. Tāpat jāatrod risinājums, lai
pedagogu mājsaimniecībām būtu iespēja kompensēt papildus izdevumus, kas
radušies attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmantojot interneta,
telefona pieslēgumus un elektrību.
Arodbiedrība arī uzskata, ka pedagogiem nepieciešams
nodrošināt digitālo prasmju pilnveides pasākumus latviešu valodā par
videokonferenču veidošanu, tiešsaistes mācību stundu veidošanu, tehnisko
zināšanu un prasmju pilnveidošanu dažādu digitālo platformu lietošanā un
metodisko atbalstu par attālinātām mācībām nepieciešamo materiālu veidošanu.
Tāpat pedagogiem un izglītojamajiem jānodrošina
interneta pieslēgums ar augstu un nemainīgu pārraides ātrumu, kā arī
jāpilnveido pieeja strukturētiem, mācību un metodiskajiem materiāliem, kurus
iespējams rediģēt atbilstoši mācību vajadzībām, kas apkopoti vienā vietnē.
Arodbiedrība arī rosina piešķirt finansējumu digitālo
mācību līdzekļu izstrādei, kas būtu praktiski izmantojami arī kompetencēs
balstītā mācību satura ieviešanā.
LIZDA rosina IZM respektēt arodbiedrības prasību un
steidzamības kārtībā pieņemt lēmumu operatīvi apzināt kopējo izdevumu apjomu,
lai nodrošinātu pedagogu attālinātā darbā radušos izdevumu segšanu visu
izglītības iestāžu pedagogiem, kuri īsteno attālināto mācību procesu
izglītojamajiem jau no šī mācību gada sākuma.
Foto: pixabay.com
