Nespējot nokontrolēt Covid-19 izplatību, varētu ierobežot alkohola
tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās, liecina Krīzes vadības
padomē (KVP) prezentētā Veselības ministrijas sagatavotā informācija par
plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībai dažādos Covid-19 izplatības
scenārijos.
Veselības ministrija šodien KVP sēdes pārstāvjus
iepazīstināja ar plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībā, prezentējot arī
konkrētus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Ministrija norāda, ka
izstrādātie kritēriji ļaus speciālistiem novērtēt esošo ierobežojumu
efektivitāti, kā arī pēc divu nedēļu perioda noteikt papildu nepieciešamos
soļus, ja tādi būs nepieciešami.
Ministrijā uzsvēra, ka vispirms uzdevums ir stabilizēt
situāciju, pakāpeniski ejot uz konsekventu saslimstības samazināšanu.
Lai secinātu, ka Covid-19 situācija ir stabilizēta, 14
dienu kumulatīvajam Covid-19 gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem
jāatbilst vidējam rādītājam kaimiņvalstīs, kā arī saslimstības rādītāja
pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%. Tāpat
stacionēto pacientu skaitam jābūt mazākam par no stacionāra izrakstīto pacientu
skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar
pārsniegt 30%, pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 4%, bet vidējam dienā
testēto personu skaitam jābūt ne mazākam kā 4000.
Savukārt, lai secinātu, ka situācija uzlabojas,
sasniedzot vidēja riska līmeni, kumulatīvajam rādītājam jābūt zemākam par 50 uz
100 000 iedzīvotāju, saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar
iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%, no stacionāra izrakstīto pacientu
skaitam jābūt mazākam par stacionēto skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar
nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 20%, pozitīvo testu īpatsvars
nevar pārsniegt 3%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne mazākam
kā 3000.
Tikmēr situāciju varēs uzskatīt par uzlabojušos,
sasniedzot zema riska līmeni, ja kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000
iedzīvotājiem būs zemāks par 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, saslimstības rādītāja
pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nepārsniegs 20%, būs vērojama
stacionēto pacientu skaita samazinājuma tendence, saslimšanas gadījumu skaits
ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nepārsniegs 20%, pozitīvo testu īpatsvars
nepārsniegs 2%, netiks reģistrēti grupveida saslimšanas gadījumi ar lielu
inficēto skaitu, kā arī vidējais dienā testēto personu skaits būs ne mazāks kā
2500.
Ja tiks sasniegti plānotie rezultāti, tad izglītības
iestādes turpinās darbu klātienē, tiks mazināti ierobežojumi interešu
izglītībai, kā arī amatieru kolektīviem un sporta nodarbībām (ja tiek novērsti
riski, kas saistīti ar šīm jomām). Tāpat būtu mazināti ierobežojumi
sabiedriskajai ēdināšanai un pasākumu organizēšanai. Līdztekus tam, lokāli,
mērķtiecīgi ierobežojumi tiktu noteikti pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais
saslimstības rādītājs pārsniegtu 100 uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tomēr, ja situāciju stabilizēt neizdosies un plānotie
rezultāti netiks sasniegti, izstrādāta virkne iespējamo rīcības virzienu, kas
būtu speciālistu diskusiju lokā. Saskaņā ar KVP prezentēto, izglītības iestādes
varētu turpināt darbu, attālināto izglītības procesu nosakot pašvaldībās, kur
14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs trīskārtīgi pārsniedz vidējo
rādītāju valstī. Tāpat varētu tikt saglabāti jau noteiktie ierobežojumi
interešu izglītībai, amatieru kolektīvu darbībai un sporta nodarbību
organizēšanai, kā arī varētu tikt ieviesti ierobežojumi izklaides vietu (tai
skaitā batutu parku, bērnu ballīšu vietu) darbībai.
Varētu tikt noteikta obligāta mutes un deguna aizsegu
lietošana organizētos pasākumos, darba vietās, kā arī ierobežots alkohola
tirdzniecības laiks sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās.
Iespējamo rīcību lokā ir arī pulcēšanās ierobežojumi,
privātos pasākumos ļaujot pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet publiskos
pasākumos telpās līdz 100 vai 50 un brīvā dabā – līdz 500 cilvēkiem. Līdzīgi kā
pavasarī varētu tikt apsvērti ierobežojumi tirdzniecības centru darba laikam.
Ministrijā skaidroja, ka nav plānots vienlaikus
ieviest vai mīkstināt visus iezīmētos ierobežojumus pie viena vai otra
scenārija – speciālisti izvērtēs to efektivitāti un pamatotību.
Vienlaikus Veselības ministrija turpina darbu, lai
pilnveidotu ilgtermiņa stratēģiju Covid-19 ierobežošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka uz noteiktu laiku ir pastiprināti
piesardzības pasākumi visā valstī, no kuru ievērošanas lielā mērā būs atkarīga
turpmākā rīcība. Par rezultātiem epidemiologi varēs spriest aptuveni divu
nedēļu laikā.
Foto: pixabay.com
