Lai precīzāk noteiktu ierobežojumus, kas attiecināmi uz reliģiskās
darbības īstenošanas vietām, valdība šodien lēma uz baznīcām attiecināt
noteikumus par pieļaujamo telpu piepildījumu un platību uz vienu cilvēku.
Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka patlaban
noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas
izplatības ierobežošanai minētie noteikumi nesatur nevienu normu, kas tieši
noteiktu prasības, kas ir jāievēro, apmeklējot tādu publisku vietu kā
reliģiskās darbības veikšanas vieta – baznīca, dievnams u.c., kas ministrijas
ieskatā rada zināmu apjukumu un neizpratni.
Līdz ar to ir svarīgi noregulēt tās prasības, kas ir
attiecināmas uz reliģiskās darbības veikšanas vietām, lai nepārprotami
nostiprinātu to, ka arī reliģiskās darbības veikšanas vietas ir publiskās
vietas, uz kurām ir attiecināmi visi noteikumi par sociālo distancēšanos, bet
kurām netiek noteikts konkrēts cilvēku skaita ierobežojums, jo šajās vietās var
būt aktīva cilvēku plūsma. Attiecīgi rosināts noteikt, ka šajā gadījumā telpās
ir jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri uz cilvēku, lai nodrošinātu
iespēju cilvēkiem ievērot divu metru distanci.
Papildu minētajam, līdzīgi kā kultūrvietās, arī uz
reliģiskās darbības veikšanas vietām (baznīcām) būtu attiecināms nosacījums par
to, ka cilvēku piepildījums nedrīkst pārsniegt 50%, lai novērstu cilvēku
drūzmēšanās riskus, piemēram, pie ieejām.
Savukārt saskaņā ar Satversmes 99.pantā nostiprināto
cilvēka pamattiesību apjomu, kas sevī ietver reliģijas brīvības tiesības, kā
arī apzinoties, reliģisko organizāciju darbības specifiku, dievkalpojums, ko
garīgais un kalpojošais personāls notur savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina
uz to draudzi, nav uzskatāms par pasākumu šo noteikumu izpratnē. Noteikumi jau
tagad paredz, ka garīgajam un kalpojošajam personālam, noturot dievkalpojumu
savu pienākumu ietvaros, mutes un deguna aizsegs nav obligāti jālieto, tādēļ,
ka viņi ir pielīdzināmi darba kolektīvam, kas pilda savus darba pienākumus.
Par pasākumu (turklāt privātu) uzskata tādas
organizētas darbības kā laulību ceremonijas, bēres, kristības, uz kuriem
attiecas visi noteikumos paredzētie nosacījumi, tai skaitā cilvēku skaita
ierobežojumi un iespēja pasākumā atrasties bez mutes un deguna aizsega, norāda
VM. Tāpat arī jebkādas darbības reliģiskās darbības veikšanas vietās, kuras nav
publiski pieejamas, ir uzskatāmas par privātajiem pasākumiem.
Tādējādi noteikumi papildināti ar regulējumu, skaidri
nosakot prasības reliģiskās darbības veikšanas vietām, kas ir publiskas un
brīvi pieejamas apmeklētājiem.
Turklāt, kā uzsver VM, vērā ņemams ir tas, ka 50%
piepildījums tiek noteikts, lai ierobežotu cilvēku skaitu, kas pulcējas vienā
vietā, ņemot vērā ne tikai telpu platību, bet vietas infrastruktūru kopumā –
ieejas, izejas, tualetes un tamlīdzīgi. Savukārt trīs kvadrātmetri ir minimālā
platība telpai, kurā cilvēki vienlaicīgi uzturas, lai garantētu iespēju
cilvēkiem ievērot divu metru distanci. Līdz ar to arī reliģiskās darbības vietās
ir jāievēro abi nosacījumi, skaidro ministrijā.
Lai nodrošinātu sabiedrības un apmeklētāju
informēšanu, reliģiskās organizācijām jānodrošina publiski pieejama informācija
par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties
reliģiskās darbības veikšanas vietā.
Foto: no arhīva
