Jau kopš 2017.gada mediķiem nav pieejami kopējie dati par
tuberkulozes gadījumu skaitu valstī, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas
biedrības diskusijā atklāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
Tuberkulozes un plaušu slimību centra Multirezistentās tuberkulozes nodaļas
vadītāja Līga Kukša.
Viņa uzsvēra, ka šie dati ir vajadzīgi ne tikai
kopējās situācijas salīdzināšanai ar citām valstīm Pasaules Veselības
organizācijas (PVO) kontekstā, bet arī ikdienas darbam mediķiem. Tāpat dati ir
vajadzīgi uzraudzībai ne tikai jau esošajiem pacientiem, bet arī risku grupu,
atsevišķu reģionu vai vecuma grupu saslimstības novēršanai un kontrolei.
Kā diskusijā skaidroja Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas
vadītāja Elīna Dimiņa, tuberkulozes gadījumā slimnieks ir jānovēro ilgāk, līdz
ar to ir grūtāk izveidot apkopotus datus. “Kopš pie SPKC nav
individualizēti dati, mums nav iespējas dot skaidru statistiku par jauno
gadījumu skaitu,” atzīmēja Dimiņa, piebilstot, ka centra rīcībā tomēr ir
no ārstniecības iestādēm saņemto steidzamo paziņojumu skaits.
Vadoties pēc šo paziņojumu skaita, SPKC konstatējis,
ka pēdējos gados to kopskaits ir krities, kas liecina par samazinājuma
tendenci. Tomēr, kopš Covid-19 parādīšanās šo paziņojumu skaits ir sarucis
daudz ievērojamākā tempā – kopumā par 25%. “Mums visu laiku bija
samazinājuma tendence, bet tas nav vienīgais skaidrojums, jo 25% ir pārāk liels
samazinājums, lai tas būtu tikai tāpēc, ka samazinās gadījumu skaits,”
skaidroja Dimiņa.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības
departamenta Vides veselības nodaļas vecākā eksperte Anita Segliņa diskusijā
norādīja, ka šobrīd tiek risināts jautājums par datu apkopošanu, turklāt
attiecīgie grozījumi, kas ļautu šos datus apkopot un izmantot mediķu darbā, jau
tiek skatīti Saeimā. Kā diskusijā norādīja Dimiņa, šādi dati jau patlaban ir,
tomēr tie ir anonīmi, tos nevar pārbaudīt un līdz ar to tos arī ir grūtāk
izmantot.
Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību
centra galvenā ārste Andra Cīrule savukārt atklāja, ka šogad stacionāros
reģistrēti 14 tuberkulozes slimnieku nāves gadījumi. Vadoties pēc viņas paustā,
šie pacienti stacionārā miruši ātri, jo slimība tikusi atklāta vēlu.
Kā klāstīja PVO pārstāvis Latvijā Uldis Mitenbergs,
kopš Covid-19 parādīšanās pazeminājums diagnostikas apmērā ir no 25% līdz 50%,
kas, pēc organizācijas aplēsēm, pasaulē varētu izraisīt no 200 000 līdz 400 000
papildu nāvju.
Tuberkulozes speciālisti vērš uzmanību, ka
jauno diagnosticēto tuberkulozes gadījumu īpatsvars ir sarucis vidēji par 20%
salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tāpat pieaudzis to pacietu skaits, kuriem
tuberkuloze tiek diagnosticēta ar smagām, ielaistām slimības formām.
Speciālisti skaidro, ka šīs tendences varētu būt
saistītas ar to, ka daļa tuberkuloze pacientu nemaz nav nonākuši līdz plaušu
speciālistiem, lai saņemtu palīdzību, tāpat arī daļa pacientu vēršas pie
speciālistiem novēloti, kad slimība ir smagi ielaista. Speciālisti uzskata, ka
daļēji šādas izmaiņas varētu būt saistītas ar Covid-19 pandēmijas radīto
ietekmi uz tuberkulozes kontroles un veselības aprūpes sistēmu.
Foto: pixabay.com
