Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un
ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu
nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja
veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau
ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz
ārkārtējo situāciju,” sacīja ministre.
Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt
ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru
kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi,
“cik daudz tas var uzlikt” attiecībā uz cilvēku pārvietošanas
brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.
Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu
spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000
gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz
vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka
stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes.
Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība
Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.
“Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka
katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir
jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā,”
skaidroja ministre.
Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma Veselības
ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska
kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam
trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie
konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti jau iepriekšminētie trīs
kritēriji, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās
riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.
Plānots, ka, Latvijai nonākot augstākajā no četrām
riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās
nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti
veselības aprūpes pakalpojumi.
Plānā gan skaidrots, ka katrai riska pakāpei
rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties
pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.
Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var
tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek
konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.
Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie
risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti
starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.
Foto: no arhīva
