Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta
likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un
2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.
Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu –
politiķi to nodēvēja par, piemēram, “konkurētspējas budžetu”,
“taisnīguma budžetu”, “sociālo garantiju budžetu”,
“ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu”, “pandēmijas laika
budžetu”, “stimulēšanas budžetu”, “cilvēcīgu lēmumu
budžetu”, “izmisīgu lēmumu budžetu”, “izmisuma
budžetu” un “solidaritātes budžetu”.
Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu
budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par
savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts
viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.
Kritiku par topošo budžetu aktīvi pauda opozīcijas deputāti,
neapmierinātību izvēršot par vairumu budžetā ietverto sfēru. Debates caurvija
arī Covid-19 pandēmijas radītās problēmas, kas nav ļāvušas budžetā ietvert
virkni prioritāšu. Parlamentārieši pauda sašutumu, ka nav saprotams, kā krīzes
apstākļos var mainīt nodokļu sistēmu, neizpratni paužot arī par iedzīvotāju
ienākuma nodokļa pārdales principa maiņu, tādējādi samazinot līdzekļu apjomu
pašvaldībām.
Atsevišķi opozīcijas deputāti gan izcēla arī atsevišķas pozitīvas lietas,
ko ietver budžeta projekts, piemēram, mazāku nodokļu slogu strādājošajiem. Tika
pieminētas arī trešdien pie Saeimas notikušās protesta akcijas, kurā
iedzīvotāji pauda neapmierinātību ar nākamā gada budžeta projektu.
Ironizējot par budžeta paketei piedēvētajiem dažādajiem apzīmējumiem,
opozīcijas politiķi arī uzsvēra, ka koalīcija lepojoties ar to, ka beidzot
pilda likumu saistībā ar mediķu algām.
Ar budžeta projektu īsti apmierināti nebija arī koalīcijas politiķi,
norādot uz trūkumiem, kas vēl būtu jārisina likumprojektu otrajā lasījumā.
Tomēr, neskatoties uz problēmām, koalīcijas partiju pārstāvji aicināja budžetu
pirmajā lasījumā atbalstīt.
Kā pozitīvs apstāklis tika norādīts, piemēram, finansējums, kas budžetā
paredzēts sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Vairākas stundas ilgušo debašu noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Ināra
Mūrniece (NA) pateicās deputātiem par saturīgajām debatēm.
Noklausoties garās debates, Kariņš secinājis, ka visus runātājus vieno tas,
ka ikvienam rūp tas, kā attīstās Latvija, un atšķirības ir tikai detaļās.
Premjers skaidroja, ka ir sadzirdējis opozīcijas sacīto kritiku, piebilstot, ka
budžeta projektā ietvertas arī lietas, par ko runājuši opozīcijas deputāti.
“Aicinu ne tikai kritizēt, bet iedziļināties līdz galam,” mudināja
politiķis. Viņš uzsvēra, ka ir zīmīgi, ka debates pandēmijas apstākļos tiek
aizvadītas tiešsaistē, par ko varētu tikt rakstīts vēstures grāmatās.
Paredzēts, ka priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz
piektdienas, 30.oktobra, pulksten 12.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet
izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68
miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā
ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu
palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts
3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183
miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba
samaksas paaugstināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam paredzēts
papildus novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022.gadā un turpmākajos gados – 49,1
miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts
garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus
plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai,
23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un
mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo
garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas
iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju
darbības stiprināšanai. 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju
iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai
komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību
alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta
anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs
jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots
saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.
No 2021.gada par vienu procentpunktu – no 35,9% uz 34,09% – paredzēts
samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem
sociālais nodoklis paredzēts 10,5%, bet darba devējiem – 23,59% apmērā.
Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk
par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par
darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt
līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts
paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli neapliekamo minimumu. Savukārt maksimālo neapliekamo minimumu nākamgad
paredzēts no līdzšinējiem 250 eiro paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī. Pensionāriem
neapliekamo minimumu plānots paaugstināt no līdzšinējiem 300 uz 330 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31%
apmērā, bet līdz šim tas bija 31,4%.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023.gada beigām – plānots saglabāt pievienotās
vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām
un dārzeņiem. Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs
gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem un ar nodokli
apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Paaugstināt
plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves
atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt
lielajām kravas automašīnām, palielināt likmi komersantiem par jaudīgu
automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas
automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem. Saeima konceptuāli
atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus
par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas
izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes
kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem.
Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies un IKP pieaugums nākamgad plānots
5,1%, bet 2022. un 2023.gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1% apmērā, teikts
budžeta likumprojekta anotācijā.
Deputāti, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, no nākamā gada
budžeta projekta paketes lēma izslēgt grozījumus Valsts kontroles likumā un
Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, jo likumprojekti nav
saistīti ar nākamā gada valsts budžeta projektu.
Foto: pixabay.com
