Nav
tādu bažu, ka no rītdienas kāds slēgs atkritumu apsaimniekošanas
poligonu “Brakšķi”, mūsu sarunā vairākkārt atkārto vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks
pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars
Lasmanis. Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
sākusi atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, lai optimizētu
atkritumu poligonu darbību Latvijā un vēlas sabiedrību informēt
par to, kā mainās atkritumu apsaimniekošanas prioritātes, aizvien
lielāku nozīmi iegūstot atkritumu pārstrādei un resursu
atkārtotai izmantošanai, kā arī skaidrot poligonu turpmākās
darbības specifiku. Iecere slēgt “Brakšķu” poligonu
iemantojusi jau gana lielu pretestību sabiedrībā.
–
Informācija, ka plānots
slēgt valsts otru lielāko atkritumu apsaimniekošanas poligonu
“Brakšķi” izraisījusi plašu ažiotāžu un neapmierinātību
mūsu lasītāju vidū un vietējā sabiedrībā – pret poligona
slēgšanu iestājas gan Jelgavas domes deputāts Ivars Jakovels, gan
bijušais vides aizsardzības ministrs Indulis Emsis, gan enerģētikas
uzņēmums SIA “Fortum Latvia”. Vai VARAM joprojām pastāv uz
to, ka Latvijā jāpāriet no desmit uz pieciem atkritumu
apsaimniekošanas reģioniem (AAR)? Jelgava kopā ar Rīgu, Jelgavas,
Dobeles, Bauskas novadu un vēl citām Pierīgas pašvaldībām,
pavisam kopā 12, tad ietilptu Viduslatvijas AAR. Kāpēc vispār
radās šāda iecere?
Vārds
“slēgšana” šajā gadījumā nav īstais atslēgas vārds, nav
tādas nostādnes – slēgt “Brakšķus” rīt no rīta. VARAM
rosina apspriešanu, diskusiju par atkritumu nozares transformēšanu,
pārorientēšanu, pārstrukturēšanu, pārprofilēšanu – tie
būtu īstie vārdi, kas raksturotu situāciju, un tā nav slēgšana.
Esam gatavi braukt uz Jelgavu un skaidrot, bet, ņemot vērā
pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, varam to darīt arī
vebināra veidā, ja iedzīvotājiem ir interese.
Vides
sektorā mēs plānojam desmit, divdesmit, trīsdesmit gadus uz
priekšu, un viena no šīm lietām ir atkritumu nozare. Jau
iepriekšējā Latvijas valdība nonāca pie secinājuma, ka
nākamajos desmit gados atkritumu poligonu saimniecisko darbību
nepieciešams mainīt un ir jāveic darbības, kas veicinātu nevis
atkritumu noglabāšanu, bet šķirošanu. Viens no ceļiem ir sanākt
kopā, nospriest un koncentrēt jaudas, turklāt nevis par saviem
līdzekļiem, bet ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.
Šī
diskusija nav jauna, par to tika runāts jau pirms desmit gadiem, kad
atbildīgie dienesti vērsās ministrijā. Mēs atgriežamies pie
izrunātām lietām. Tagad apspriešanā ir vesela virkne vides
jautājumu, kuri toreiz tā arī netika realizēti. Pašlaik Latvijā
poligonos noglabājam 44–45 procentus atkritumu, bet nākamajos
desmit gados šis daudzums ir jāsamazina par desmit
procentiem.
Neviens
neaicina slēgt “Brakšķus”, mēs piedāvājam trīs gadu
pārejas periodu, bet pašlaik notiekošajās sarunās ar atkritumu
nozares pārstāvjiem tiek izskatīts variants pat par sešu gadu
pārejas periodu, lai pārprofilētu, pārstrukturētu poligonus, lai
tie vairs nenoglabātu atkritumus, bet vairāk uzmanības veltītu to
šķirošanai un pārstrādei. Atkritumu kalns saruks, un uz turieni
atkritumi nebūtu jāved, bet jānodod pārstrādei un dedzināšanai.
Ja atkritumus ierokam kalnā, tad iekasējam dabas resursu nodokli,
turpretī, ja atkritumus sašķirojam vai dedzinām, dabas resursu
nodoklis nav jāmaksā.
Rīgas
areālā poligonam “Brakšķi” ir pietiekami liela nozīme, lai
tas arī turpmāk varētu strādāt un nodarboties ar atkritumu
šķirošanu, pievienojot arī vēl, piemēram, komposta gatavošanu.
Šādas iespējas noteikti būs. Atkritumu šķirošanas un
pārstrādes jaudas kāpināšanai arī nākamajā plānošanas
periodā būs pieejams ES finansējums. Atkritumu šķirošana
būs izdevīgāka par vēlmi aprakt tos kalnos. Efektīvi šķirojot,
varēsim piemērot aptuveni to pašu tarifu, kāds tas ir pašlaik,
turpretī, ja nešķirosim, valsts katru gadu palielinās nodokli un
desmit gadu griezumā atkritumi paliks dārgāki. Turklāt kartonu un
stiklu daudzviet poligonos var nodot bez maksas.
Visu interviju lasiet 29.oktobra “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
