Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis
Kariņš (JV).
Kariņš šodien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem
žurnālistiem atzina, ka rīt, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes
vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas
un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un
pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka
veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī
iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par
līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks
izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu
izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas
savaldīšanai.
“Tas nebūs vienpersonisks lēmums, bet mans
viedoklis ir, ka mums nav vairs laika – ik dienu palielinās stacionēto pacientu
skaits. Lai mēs nenonāktu situācijā, kur pandēmija pilnīgi nekontrolēti pārņem
visu, mums savlaicīgi jāpieņem šāds lēmums – iet straujākus soļus, lai
situāciju pārvaldītu,” uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers skaidroja, ka, ja valdība virzītos uz
ārkārtējo situāciju un stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par
atbalsta sistēmas izstrādi.
“Ja ejam to soli, tad tam noteikti jāiet ar
piedāvājumu par risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un
uzņēmumus,” teica Kariņš.
Kariņš
skaidroja, ka, ja valdība izlemtu virzīties uz ārkārtējo situāciju, tas
nozīmētu nonākt stratēģijā paredzētajā “sarkanajā zonā”, no kā
izrietētu arī iespējamie papildu ierobežojumi.
Viņš uzsvēra, ka valdībai patlaban nepietiek pilnvaru situācijā,
ja tā vēlētos vēl vairāk ierobežot aktivitātes. “Lēmums par ārkārtējo
situāciju būtu balstīts apsvērumā, ko esošais likums mums ļauj vai neļauj
darīt. Ja ieietu ceturtajā jeb sarkanajā riska zonā, tad esošā likuma ietvarā
nepietiktu,” skaidroja Kariņš.
Valdības vadītājs gan pieļāva, ka, iespējams, atsevišķās niansēs
ierobežojumi varētu atšķirties no tiem, kas ietverti stratēģijas
“sarkanajā zonā”, tomēr par to būšot diskusijas.
“Ja redzam, ka nāk klāt stacionēto pacientu skaits un redzam,
ka veselības aprūpes kapacitātei ir ārējā robeža, ja esošajiem drošības
pasākumiem un ierobežojumiem nepietiek, lai samazinātu saslimušo skaitu, tad,
manuprāt, jāiet straujāku soli uz priekšu, lai nenonāktu situācijā, ka veselības
aprūpes sistēma netiek galā vairs,” teica premjers.
Viņš akcentēja, ka Latvijā nav tik daudz mediķu, lai valdība un
valsts varētu atļauties pieļaut tik lielu saslimušo skaitu, kāds piedzīvots
Rietumeiropā, kur valstīs ir labāk finansēta veselības aprūpes sistēma.
“Mēs redzam, ka kapacitāte, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski
uzlabota, tiek ļoti nopietnā veidā izaicināta. Mums jādomā par to, kā arī par
iedzīvotāju veselību un labklājību. Pavasarī kā valdība ļoti ātri noreaģējām,
tad tagad, šajā uzliesmojuma posmā, redzam, ka daudzas Eiropas valstis ir
vilcinājušās iet uz stingrākiem drošības pasākumiem, domājot, ka, iespējams,
slimība pazudīs. Redzam, ka tas nenotiek. Arī mūsu valstī. Tāpēc mums būtu
apsteidzoši jāiet uz priekšu, vienlaikus domājot par ekonomiku,” sacīja
Kariņš.
Foto: no arhīva
