Papildu naudas piešķiršana izglītības sistēmas stiprināšanai
problēmas tajā neatrisinās, jo arvien vairāk skolu direktoriem tiek iesniegti
pedagogu atlūgumi, kam par iemesli kalpo nevis zemais atalgojums, bet gan
pārslodze un izdegšana, šorīt intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”
sacīja Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas
valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
“Saprotiet, mēs varam domāt un plānot vairākus
atbalsta mehānismus, bet nauda šobrīd problēmas izglītības sistēmā noteikti neatrisinās.
Vēlos uzreiz piebilst, ka ir arī nepieciešams finansiāls atbalsts, bet, ja
notiks izdegšanas, un indikācija par to ir, jo skolu direktoriem arvien vairāk
sāk iesniegt atlūgumus no pedagogiem, tad 50 vai 100 eiro piemaksas neko nespēs
atrisināt,” sacīja Kalvāns.
Viņaprāt, ja mēs vēlamies runāt par kvalitatīvu un
visiem pieejamu izglītību, tad noteikti tas nav attālinātais mācību darbs, jo
liela daļa skolas arvien nav gatavas pilnā apmērā nodrošināt attālinātās
mācības, jo tās skolu līmenī nevar aizstāt mācības klātienē. “Arvien
tehniskais nodrošinājums un interneta datu plūsmas ātrums daudzviet ir
problēma. Tomēr lielākā problēma ir pedagogu pārslodze, it sevišķi, kad
skolotājiem jāstrādā divos formātos – attālināti un klātienē,” stāstīja
Kalvāns.
Uz jautājumu, vai LIVA varētu pievienoties Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) lēmumam par
izvirzītajām prasībām izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP)
un ja tās netiks izpildītas, tad LIZDA lems par ministres demisijas
pieprasīšanu, Kalvāns atbildēja, ka viņa vadītā organizācija ir saņēmusi LIZDA
atklāto vēstuli un tuvākajā laikā ārkārtas režīmā tiks lemts par asociācijas
pozīciju jautājumā par izglītības ministres darbu.
LIZDA pagājušajā nedēļā ārkārtas valdes sēdē nolēmusi
par “sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā” prasīt
skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram
Jānim Reiram (JV), Šuplinskai, kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai
partijai.
Kā informēja LIZDA pārstāvis Guntis Meisters, ka LIZDA
atbalsta daudzas reformas – gan iepriekš sāktās, gan jaunās, taču nepiekrīt
nekvalitatīvām un sasteigtām reformām izglītībā, kas negatīvi ietekmē
pedagogus, izglītības nozari un sabiedrību kopumā. LIZDA ieskatā daudzas
pārmaiņas nozarē tiek apstiprinātas bez finansiālā seguma, bez konsultēšanās ar
sociālajiem un sadarbības partneriem.
Pēc arodbiedrībā paustā, Izglītības un zinātnes
ministrija (IZM) kategoriski atsakās kompensēt pedagogu izdevumus par
attālināto mācību īstenošanu. LIZDA uzskata, ka ministrei ir krasi jāmaina
attieksme un publiskā retorika pret nozari.
LIZDA biedru, pedagogu sašutumu izraisījis arī Jaunās
konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna paziņojums medijiem par iespēju ļaut
vecākiem izlemt, vai Covid-19 laikā sūtīt bērnu uz skolu. Šādi publiski
paziņojumi rada vēl lielāku spiedzi pedagogu darba ikdienā, uzsvēra
arodbiedrībā.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga vērsa uzmanību, ka
pacietības mērs ir izsmelts. Viņa uzsvēra, ka pedagogi ir atvērti pārmaiņām un
dara vairāk nekā no viņiem tiek prasīts.
“LIZDA turpmāk asi iestāsies pret ikvienu
reformu, ja nebūs skaidrs, kas, kad un no kāda finanšu avota tiks nodrošināts
nozarē strādājošajiem, lai pilnvērtīgi varētu īstenot attiecīgo reformu. Mums
ir ļoti profesionāli, pašaizliedzīgi pedagogi, kuri ir pelnījuši cienīgu
attieksmi no nozares ministres, atbalstu ceļā uz pārmaiņu īstenošanu,”
norādīja Vanaga.
Tāpat viņa akcentēja, ja ministrs nav spējīgs cienīt
un atbalstīt savu nozari, tad šis amats nav jāieņem. Arodbiedrības ieskatā,
ministram par nozari ir jāiestājas, “tā ir jāmīl un jāatbalsta”. Pēc
Vanagas paustā, nozare saprot, ka nevar visas problēmas atrisināt zibenīgi,
nevar visus daudzveidīgos resursus nodrošināt uzreiz, taču svarīga ir arī
attieksme.
LIZDA priekšsēdētāja uzsvēra, ka “demokrātijas
spēlēšana” darba grupās, priekšlikumu un iebildumu ignorēšana, sociālā
dialoga principu pārkāpšana tiks pārtraukta. Viņa pavēstīja, ka neatceroties
nevienu nozares ministru, kurš uz Ministru prezidenta aicinājumu atlikt
jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā par nedēļu un censties rast kompromisus
ar sociālajiem un sadarbības partneriem, būtu pateicis: “Tas tāpat neko
nemainīs”.
“Ja nebūs sadarbības principu maiņa, ja netiksim
sadzirdēti, tad LIZDA pieprasīs kaut ko mainīt – un tas būs izglītības un
zinātnes ministrs,” pauda Vanaga.
LIZDA ir izvirzījusi sekojošas prasības – Šuplinskai
ir jāatvainojas nozarei par savu attieksmi, reformu īstenošanai ir jāparedz
resursi, būtiskās reformas jāīsteno apspriežoties ar sociālajiem un sadarbības
partneriem. Savukārt, ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi ar mērķi
samazināt Covid-19 izplatību, tad izmaiņas, kas skar izglītības un zinātnes
nozari, ir jāsaskaņo ar sociālo partneri. Tāpat ir jākompensē izdevumi par
attālinātajām mācībām un jāveic grozījumi noteiktos normatīvajos aktos, bet
citos ir jāatsauc iesniegtie grozījumi.
LIZDA arī uzstāj, ka pilnveidotās darba slodzes un
darba samaksas ieviešanai jānotiek no 2021.gada 1.septembra, jo IZM tās ieskatā
ir pārkāpusi 2018.gadā panākto kompromisu par Ministru kabineta noteikumiem par
kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu
pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē.
Plānots, ka LIZDA nosūtīs vēstuli Jaunajai
konservatīvajai partijai un amatpersonām, ar aicinājumu 12.novembrī piedalīties
LIZDA Padomes ārkārtas sēdē un sniegt atbildes uz izvirzītajām prasībām. Ja tās
tiks noraidītas un nebūs kompromisu, LIZDA Padome lems par izglītības un
zinātnes ministres Šuplinskas demisijas pieprasīšanu, norādīja Meisters.
Foto: no arhīva
