Jelgavas Ledus sporta skolas komanda “Zemgale Juniors” šo sezonu iesāka ar zināmām problēmām sastāvā, bet tad tās aizvietoja pavisam citas – 10. oktobrī sporta skola aizgāja karantīnā, bet pēc tās neatsāka spēlēt valstī ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ. Komandas treneru korpusam ar joprojām ierobežotām iespējam nākas strādāt, lai audzēkņos uzturētu ne vien fizisko sagatavotību, bet arī pozitīvu noskaņojumu cerībā uz drīzāku atgriešanos uz ledus. Kā tiek pārvarētas ar sportošanas ierobežojumiem saistītās grūtības, stāsta “Zemgale Juniors” galvenais treneris Igors Ļebedevs.
– Sacensību un treniņu atcelšana epidemioloģiskās situācijas dēļ bija nepatīkams pārsteigums visiem. Kādas negatīvas sekas šis it kā nelielais pārtraukums radījis jaunatnes komandai?
Negatīvais faktors ir ietekmējis visu valsti. Arī pārējos sporta veidus. Mēs, gan virslīgas komanda, gan Junioru attīstības hokeja līga, gan visa skola, kā zināms, no 10. oktobra nonācām karantīnā. Valdība ieviesa stingrus ierobežojumus, un mācību – treniņu process notiek attālināti. Visu šo laiku izmantojam mūsu bāzi Pasta salā, kur arī vasarā notika nometne bērniem. Nesen tika noteikts, ka āra treniņā var atrasties ne vairāk par 10 spēlētājiem, un arī šīm prasībām esam centušies savu darbu pakārtot.
Pašreiz vairāk uzsvars tiek likts uz fizisko sagatavošanu, bet mūsu sporta veidā nepieciešami arī ikdienas treniņi uz ledus.
– Tas nozīmē, ka ierobežojumi neļauj uzturēt hokejā tik nepieciešamās slidošanas prasmes?
Protams. Hokejistam nepieciešams savas prasmes un iemaņas ik dienu pilnveidot uz ledus, to apliecināja arī virslīgas komandas nepārliecinošā atgriešanās čempionātā pēc karantīnas. Mēs praktiski sagatavošanas etapu sākam no jauna un pakāpeniski palielinām slodzi, konsultējoties ar fizioterapeitiem un ārstiem. Ir grūti. Neslēpsim, arī spēlētāji to izsaka. Svarīgākais ir pakāpeniski sakārtot savu ķermeni un arī galvu, lai varētu pieņemt pareizos lēmumus, izpildīt trenera uzdevumus. Tas pats sakāms arī par jauniešiem.
– Vai visi “Zemgale Juniors” spēlētāji piedalās treniņos?
Neslēpšu – ne visi. Tas mūsu treneru korpusu arī satrauc, jo esam taču virslīgas komandas rezerve, kuras primārais uzdevums gatavot tai spēlētājus. Skatīsimies, kas notiks tālāk. Visi, ne tikai Jelgavas treneri, bet arī citi kolēģi visā valstī un pārējos sporta veidos, gaida, kādu lēmumu pieņems valdība pēc 6. decembra. Pats galvenais, ko mēs, visi hokeja treneri, vēlamies, – lai atļautu trenēties vismaz individuāli uz ledus, kā to, ievērojot visus ierobežojumus, darījām pavasarī.
– Kaut kad jau tie tiks atcelti. Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai spēlētāji atgūtu savu formu?
Jauniešiem būs nepieciešamas trīs četras nedēļas, lai atkal būtu gan fiziskajā formā, gan atjaunotu nepieciešamas individuālās prasmes, gan pāru un maiņu sadarbību. Laiks paies.
– Ja čempionātu pagarinās, piemēram, uz vasaru, vai tas būs pieņemami?
Kā pateiks, tā arī darīsim. Būsim priecīgi, ja mums atļaus trenēties un spēlēt. Skaidrs, ka hokeja federācija domās, kā glābt čempionāta izspēli. Būs divi vai trīs apļi, to nevaru pateikt, bet katrā ziņā būsim priecīgi, ja čempionāts notiks un ļaus hokejistiem apliecināt savas prasmes un iemaņas spēlēs. Gaidām. Cenšamies būt pozitīvi noskaņoti, jo, katru dienu lasot statistiku, saprotam, ka esam no tās atkarīgi. Jāspēj pasargāt sevi – tas ir tas, ko mēs ikviens varam ietekmēt.
– Ar kādiem vārdiem jūs uzmundrinātu hokejistus strādāt individuāli šajā smagā laikā?
Ar atgādinājumu, ka viņi ir veseli, ambiciozi jaunieši, kas kopš bērnības trenējas savā izvēlētajā sporta veidā un mīl to darīt, jo tas nes gandarījumu un prieku. Ka viņi māk pārvarēt gan grūtības, gan zaudējumus. Ka ir atbildīgi paši pret sevi, pret komandu, pret treneru personālu, kurš ikdienā strādā. Ka, spējot sevi apliecināt, viņi kļūs pamanāmi, viņiem būs iespēja sasniegt augstāku līmeni – pārstāvēt jauniešu, junioru, Latvijas valstsvienību. Ka esam ieguldījuši lielu darbu, bet vēl tikpat daudz būs jāiegulda, lai kļūtu par sportistu – personību, kas spēj konkurēt šajā darba tirgū.
Piebilde. 1. decembrī, jau pēc sarunas, valdība pieņēma lēmumu ārkārtas stāvokli pagarināt līdz 11. janvārim.
