Vai Eiropas Savienībā ir bijis gadījums, kad kāda valsts veikusi tirgus aizsardzības pasākumus, bet pēc tam bijusi spiesta tos atcelt starptautiskā spiediena dēļ?
Vai Eiropas Savienībā ir bijis gadījums, kad kāda valsts veikusi tirgus aizsardzības pasākumus, bet pēc tam bijusi spiesta tos atcelt starptautiskā spiediena dēļ?
Jā, pagājušajā gadā bija tā sauktā «banānu lieta». Pati ES tad noteica importa ierobežojumus, bet pēc trīs mēnešiem Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) piespieda tos atcelt. Banānu audzētājiem no Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm no gada sākuma bija piešķirtas priekšrocības, bet banānu piegādātājiem no Dienvidamerikas noteiktas kvotas. PTO atzina šādu politiku par diskriminējošu pret pārējām organizācijas valstīm, turklāt importa licenču izsniegšanu – par novecojušu. Turklāt PTO paredzēja sodu par šādu rīcību: ASV kā galvenajai cietējai un protestētājai tika atļauts pat simtprocentīgi palielināt muitas nodokli atsevišķiem Eiropas produktiem aprēķināto zaudējumu apjomā, tas ir, 191 miljona ASV dolāru vērtē. Tā gan ir tikai trešā daļa no kompensācijas, ko pieprasīja ASV.
To ES maksā vēl tagad. Preces, kuras aplika ar paaugstinātu muitas nodokli, izvēlētas pēc «karuseļa principa» – katru pusgadu citas. Šī PTO mācība piespiedusi ES pakāpeniski atteikties no importa kvotām, lai 2006. gadā nebūtu citu ierobežojumu kā tikai visiem vienāda ievedmuita.
Pirms gada ES PTO arbitrāžā zaudēja ASV «hormonu lietu». ES pastāvēja un vēl joprojām ir spēkā aizliegums ievest ar hormoniem audzēto dzīvnieku gaļu. Zinātniskā komiteja divus gadus pētīja sešu izmantoto augšanas hormonu iespējamo ietekmi uz cilvēka organismu un atzina, ka ir pamats bažām, ka atsevišķi hormoni var izraisīt vēzi, it īpaši bērniem pubertātes vecumā. Jaunākais tās atzinums publicēts šā gada maijā.
Tā kā PTO Eiropas zinātnieku atzinumus neuzskatīja par pietiekami pārliecinošiem, tad jau gadu ar 100% muitas nodokļa palīdzību ASV ir ļauts iekasēt 116 miljonu dolāru no ES uz ASV eksportētās liellopu un cūku gaļas, kā arī no Rokforas siera, trifeļsēnēm, zosu aknām un citiem produktiem, ar ko lepojas Eiropa. Līdzīgas tiesības ir Kanādai 11 miljonu dolāru apjomā.
Atbilde sagatavota pēc Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta dokumentiem
