Šogad atšķirībā no pagājušā gada, kad valsts pamatbudžeta ieņēmumi tika izpildīti par 103,3%, Valsts ieņēmumu dienests nevar lepoties ar iekļaušanos plānoto ieņēmumu grafikā.
Šogad atšķirībā no pagājušā gada, kad valsts pamatbudžeta ieņēmumi tika izpildīti par 103,3%, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nevar lepoties ar iekļaušanos plānoto ieņēmumu grafikā.
Tas lielā mērā saistīts ar sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda palielināšanos. Pašreizējo situāciju kā neapmierinošu vērtē arī valsts galvenais kontrolieris Raitis Černajs. Visdrīzāk šogad VID gada ieņēmumu plānu izpildīt neizdosies, taču situācija nav vērtējama kā katastrofāla. Pārsvarā VID reģionālo nodaļu faktiskie ieņēmumi salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinās, lai gan prognozētā plāna grafiks netiek pildīts, jo speciālistu prognozes par šā gada ieņēmumiem ir bijušas pārāk optimistiskas.
Uz kopējā republikas fona interesanti aplūkot, kāda situācija šogad izveidojusies Zemgales VID reģionālajā iestādē. Par to «Ziņas» informēja tās direktora vietniece Ņina Pantele.
Arī Zemgales VID reģionālajā iestādē šogad vērojams faktiskais nodokļu ieņēmumu pieaugums, kas gan neatbilst plānotajam, jo, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) šā gada septiņos mēnešos ir iekasēts par 59,43% mazāk nekā pērn tajā pašā periodā. To Zemgales reģionālās iestādes darbinieki skaidro ar augošajām atmaksām valsts budžetam, kas ir ar likumdošanu saistīta problēma, nevis VID darbinieku neizdarība. Tomēr atsevišķās nodokļu grupās ir vērojams arī ieņēmumu pieaugums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad septiņos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) iekasēts par 30,64% vairāk, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – par 11,56% vairāk nekā pērn. Tas liecina par uzņēmēju veiksmīgo darbību gada pirmajā pusē. Tāpat var secināt, ka palielinās nodokļu maksātāju godprātība.
Savukārt lielākie aktīvie parādi Zemgalē 2000. gada 1. augustā bija šādās nodokļu grupās: PVN – 1472,14 tūkst. latu, IIN – 1604,2 tūkst. latu, sociālais nodoklis – 1056,07 tūkst.latu, kā arī sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas –1747,48 tūkst. latu.
Parādnieku sarakstā – arī budžeta iestādes
Nodokļu parādnieku sarakstā bez uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām ir arī bezpeļņas organizācijas, budžeta iestādes, pašvaldības un to uzņēmumi. Skumji apzināties, ka pēdējā laikā budžeta iestādes un pašvaldības nepietiekamā finansējuma dēļ nodokļu samaksu nebūt neatzīst par prioritāti. Protams, budžeta iestādes un pašvaldības ir godprātīgi nodokļu maksātāji un to parādi nav visai lieli. Normālā situācijā katrā valsts vai pašvaldības iestādē nodokļi automātiski tiek iekļauti budžeta plānā, tādēļ ir visai nesaprotami, kāpēc šie līdzekļi tiek novirzīti citiem mērķiem.
Īpaša uzmanība jāpievērš sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, jo tieši šajā grupā vērojams nozīmīgs parāda pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. R.Černajs atzinis, ka arī VID Jelgavas nodaļā ievērojami palielinājies šo maksājumu parāds – 2000. gada 1. augustā tas bija 1538,3 tūkst.latu, bet kopā ar sociālā nodokļa parādu – 2126,21 tūkst. latu, salīdzinot ar pagājušā gada 455,08 tūkst. latu (kopā ar sociālā nodokļa parādu – 1507,89).
Lai piedzītu sociālā nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, VID Zemgales reģionālās iestādes Juridisko jautājumu un piedziņas daļa organizē darbu ar nodokļu parādniekiem likumā noteiktajā kārtībā, veicot bezstrīda parādu piedziņu, iesniedzot pieteikumus tiesā par nodokļu parāda piedziņu vai nododot materiālus Finansu policijai par krimināllietas ierosināšanu.
Tā 2000. gada septiņos mēnešos Jelgavas tiesā iesniegti septiņi pieteikumi par sociālā nodokļa un valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu piedziņu par kopējo summu 39477,76 latu. No tās jau atgūti 22595,69 lati.
Jāmin arī lielākie sociālā nodokļa un valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu parādnieki. Tie ir SIA «Sonolat», kuras sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds ir 1003844,77 latu, kā arī SIA «Jelgavas betons», k/s «Bramberģe», SIA «Jelgavas Biznesa centrs», SIA «Detroit grupa Latvia» un a/s «Jelgavas Būvmateriālu kombināts».
Vēl šā gada septiņos mēnešos iesniegti septiņi ziņojumi Finansu policijas pārvaldē par uzņēmumiem, kuriem ir sociālā nodokļa vai valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu parādi par kopējo summu 1327987,16 latu. Tas gan nav mazinājis VID darbinieku aktivitāti nodokļu maksātāju uzraudzības darbā. Proti, Zemgales VID reģionālās iestādes auditu grupa 26 cilvēku sastāvā ik mēnesi veic apmēram 10 pārbaužu, turklāt gandrīz katrā no tām tiek veikti arī nodokļu maksas uzrēķini, jo bieži iznāk saskarties ar grāmatvežu nekompetenci un uzņēmēju negodprātību: uzrādīti neprecīzi nodokļu maksas aprēķini vai ir citi nodokļu likumdošanas pārkāpumi. Nodokļu maksājumi tiek kontrolēti arī ar soda sankciju palīdzību. Tā ik gadu Zemgales VID reģionālās iestādes darbinieki iesniedz tiesā ap 50 prasību pret nodokļu nemaksātājiem. Pagājušajā gadā pēc audita pārbaudes atklātā nodokļu parāda (200000 latu) slēpšanas vienai personai piemērota pat brīvības atņemšana. Kopumā soda sankcijas piemēro atkarībā no nemaksāšanas iemesliem, jo uzņēmumiem ar īslaicīgām finansiālajām grūtībām pēc īpašas komisijas lēmuma tiek dota iespēja atlikt nodokļu samaksas termiņu uz laiku līdz vienam gadam. Protams, ir arī uzņēmumi, kas iesniedz atskaites, bet nemaksā vai arī vienkārši nevēlas to darīt. Tieši tāpēc ar katru parādnieku tiek strādāts individuāli.
Algas «aploksnēs» – joprojām problēma
Aktuāla ir arī izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Zemgales VID reģionālās iestādes darbinieki visbiežāk saskaras ar «kreisajām» algām (aploksnēs), kas Latvijā ir izplatīta parādība. Pret šo atsevišķu uzņēmēju iedibināto kārtību ir grūti cīnīties, jo praktiski vienīgais paņēmiens ir jautāt cilvēkiem, cik viņi saņem, lai pēc tam faktiskos ieņēmumus salīdzinātu ar uzrādītajiem. Bet, ņemot vērā to, ka gandrīz katrs ir ieinteresēts saglabāt darbu un vairāk nopelnīt, šādu informāciju iegūt ir visai sarežģīti. Situāciju turklāt pasliktina apstāklis, ka lielāko daļu VID darbinieku ieinteresētās personas pazīst, un tas apgrūtina jau tā sarežģīto darbu ar nodokļu nemaksātājiem.
Ir konstatētas arī vairākas fiktīvas firmas, kas dibinātas ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas. Lai cīnītos pret šīm noziedzīgajām uzņēmēju aktivitātēm, VID ir panācis vienošanos ar Uzņēmumu reģistru. Šīs sadarbības rezultātā būs vieglāk konstatēt fiktīvos uzņēmumus, to dibinātājiem un atbildīgajām personām piemērojot likumā paredzēto atbildību.
Zemgales VID reģionālās iestādes darbinieki arī iedzīvotājus aicina iesaistīties cīņā pret nodokļu nemaksātājiem. Šādiem gadījumiem ir paredzēts uzticības telefons (3020118), ja kādam ir radušās aizdomas vai ir informācija par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Katra sūdzība tiek reģistrēta īpašā žurnālā un pēc tam pārbaudīta (turklāt iedzīvotājiem tiek garantēta anonimitāte). Šo uzticības telefonu mēdz izmantot arī paši uzņēmēji, kārtojot rēķinus ar saviem konkurentiem. Tomēr VID darbinieki šo cīņas veidu neatzīst par pašu labāko paņēmienu.
Svarīga darba koordinācija
Pēdējā laikā VID Zemgales reģionālā iestāde cenšas koordinēt savu darbu tā, lai maksimāli sekmētu uzņēmējdarbību. Šā mērķa labā ar pašvaldībām darbojas speciāla VID konsultāciju padome, kā arī katra mēneša pēdējā trešdienā tiek organizēts informatīvs seminārs uzņēmējiem un grāmatvežiem par jautājumiem, kas skar nodokļu likumdošanu valstī. Arī ikdienā tiek veikts informatīvais darbs, tā veicinot sadarbību ar nodokļu maksātājiem. VID darbinieki nodokļu maksātāju izglītošanu atzīst par vienu no prioritātēm, jo reizē tas ir arī pārliecināšanas darbs, kas mobilizē godprātīgi maksāt nodokļus. Vēl uzņēmējiem tiek piedāvāta iespēja sekot līdzi izmaiņām nodokļu likumdošanā un saņemt citu sev interesējošu informāciju ikmēneša VID Zemgales reģionālās iestādes informatīvajā izdevumā vai iegūt atbildes uz jautājumiem iestādes konsultāciju daļā.
Pavisam nesen pie VID Zemgales reģionālas iestādes nodibināts arī diskusiju klubs, kura funkcijas galvenokārt ir pieredzes apmaiņa starp darbiniekiem, strīdīgo un organizatorisko jautājumu risināšana.
