Jelgavas novads var lepoties ar to, ka pie mums dažādos gados dzīvojis Tautas dzejnieks Jānis Pliekšāns (Rainis).
Jelgavas novads var lepoties ar to, ka pie mums dažādos gados dzīvojis Tautas dzejnieks
Jānis Pliekšāns (Rainis).
Raiņa darbību Jelgavā var iedalīt trīs periodos: pirmais – no 1891. gada 2. janvāra līdz septembrim, otrais periods, kad Rainis uzturējās Jelgavā, – no 1895. gada decembra līdz 1896. gada novembrim un ļoti īslaicīgs posms – līdz 1897. gada februārim (ieradās uz māsas Līzes bērēm), trešais periods ir 1903. gadā, kad Rainis uzturas pilsētā pēc atgriešanās no Slobodskas trimdas. 1903. gada rudenī Rainis ierodas Jelgavā uz savas lugas «Pusideālists» izrādi Vācu amatnieku biedrības zālē. Lugai ir milzīgi panākumi.
Jāatzīmē, ka 1891. gadā kopā ar Raini Jelgavā uzturas arī māsa Dora un dzejnieka māte, bet no 1895. līdz 1897. gadam, 1903. un 1920. gadā – Aspazija.
Diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājušās ēkas, kurās dzīvojis Rainis un Aspazija. Zināms, ka dzejnieks 1891. gadā dzīvo Zaļajā ielā 1. 1896. gadā viņa dzīvesvieta Jelgavā ir nams Katrīnas ielā 10 (augšstāvā). Mūsdienās tur atrodas Driksas iela. Dzejniece Aspazija 1896. gadā dzīvojusi Skrīveru (Krišjāņa Barona) ie-
lā 48. Rainis tur bieži ciemojies. Aspazijas dzīvoklī abi dzejnieki sāk strādāt pie Gētes «Fausta» tulkojuma un kopīgi sakārto Aspazijas dzejoļu krājumu «Sarkanās puķes».
Aktīvs Jelgavas dzīvē
Rainis pirmoreiz ierodas Jelgavā 1891. gada 2. janvārī un sāk strādāt par zvērināta advokāta Andreja Stērstes palīgu. Pildot savus pienākumus pie viņa, Jānis Pliekšāns aktīvi piedalās Jelgavas sabiedriskajā un kultūras dzīvē, nodibina sakarus ar vietējo inteliģenci.
1891. gadā Rainis aktīvi darbojas Jelgavas Latviešu biedrības rakstniecības nodaļā, un šā gada 17. martā dzejnieku uzņem par tās biedru. Viņš piedalās biedrības otrā dzeju krājuma tapšanā, kas iznāk 1893. gadā. Rainis šajā krājumā veidojis nodaļu par latviešu ieražām. Jelgavas laikrakstos bieži parādās viņa raksti par strādnieku kustības jautājumiem ārzemēs.
Jēkabs Dravnieks uzaicina Raini piedalīties Konversācijas vārdnīcas veidošanā. Rainis rakstījis par ekonomiskajām un juridiskajām tēmām: dzīvības apdrošināšanu, dzīvokļu jautājumiem, dzelzceļnieku darba apstākļiem, dzelzceļu pārvaldēm. Viņš sagatavojis arī skaidrojumu vārdam «artelis».
Rainis aktīvi sadarbojas ar laikrakstiem «Tēvija», «Dienas Lapa», publicējot rakstus par sabiedriski nozīmīgām tēmām. Piemēram, 1891. gada 3. jūnijā «Dienas Lapā» publicēts raksts par labu Ā.Alunāna «Mūsu pokala» lietai, aizstāvot Ā.Alunāna teātri. 1891. gada septembra vidū Rainis dodas uz Rīgu, kur no 1891. līdz 1895. gadam strādā par «Dienas Lapas» redaktoru.
Kopā ar jaunstrāvniekiem
1895. gada 30. novembrī Rainis aiziet no «Dienas Lapas» redakcijas un decembrī otrreiz atgriežas Jelgavā. Viņam nodibinās cieši sakari ar Jelgavas jaunstrāvniekiem, kuru centrs tajā laikā ir Čikstes pansija (Svētes un Kannulējēju ielas stūrī). Kopā ar Raini jaunstrāvnieku kustībā darbojas bijušais Jelgavas ģimnāzijas skolnieks Ludviķis Pauls, Jelgavas mācību iestāžu audzēkņi F.Vesmanis un Anastasija Čakste (Rainis dēvēja par Stāzi). Rainim ir draudzīgas attiecības ar Natāliju Draudziņu. Viņš uztur arī ciešus sakarus ar pulciņa «Austra» dalībniekiem.
Īsu laiku 1896. gadā Rainis strādā Jelgavas notāra Veselovska kantorī par notāra aizstājēju (vietnieku), pēc tam par Pēterburgas Tiesas palātas zvērinātā advokāta palīgu.
1896. gadā viņš tulko ne tikai Gētes «Faustu», bet arī G.Hauptmaņa drāmu «Hannele». 1895. un 1896. gadā presē parādās vairāki Jelgavas posmā un agrāk sarakstīti dzejoļi – «Teika», «Apdomā galu», «Labdaris», «Cilvēka dvēsele». Daži dzejoļi publicēti «Mājas Viesa Mēnešrakstā».
Rainis piedalās Aspazijas lugas «Neaizsniegts mērķis» izrādes organizēšanā. Izrāde notiek Jelgavas Latviešu biedrības teātrī 1896. gada 21. aprīlī.
1896. gada novembrī Rainis un Aspazija aizceļo uz Berlīni, kur darbojas vācu un latviešu žurnālistikā. 1897. gadā Rainis atgriežas Jelgavā uz māsas Līzes bērēm (9. februārī). Pēc tam dodas uz Panevēžu, kur strādā par advokāta palīgu.
1905. gadā Rainis un Aspazija dodas trimdā uz ārzemēm un Latvijā atgriežas tikai 1920. gadā.
Jau neatkarīgās Latvijas Republikas laikā 1920. gados Rainis vairākas reizes apciemojis Jelgavu. 1926. gada jūnijā viņš uzstājas Langervaldes parkā, kad Jelgavas Raiņa draugu klubs ir organizējis tautas svētkus un teatrālu uzvedumu.
Sagatavoja Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja (JVMM) speciālists, vēsturnieks Aldis Barševskis. Publikācijā izmantoti materiāli no J.Raiņa Literatūras un mākslas muzeja, JVMM un Jelgavas Zonālā valsts arhīva fondiem, kā arī JVMM speciālistu Marijas Kauperes un Andreja Dābola publikācijām.
