Manas pirmās bērnības atmiņas saistās ar Raiņa ielu. To senāk sauca par Zaļo ielu, un tajā esmu nodzīvojis 40 savas dzīves gadu.
Manas pirmās bērnības atmiņas saistās ar Raiņa ielu. To senāk sauca par Zaļo ielu, un tajā esmu nodzīvojis 40 savas dzīves gadu. Dzimis esmu Kr.Barona, bet pirmos dzīves gadus dzīvoju Pulkveža Oskara Kalpaka ielā.
Vēl kā šodien atceros pēdējo māju Raiņa ielas labajā pusē ar numuru 46. 1944. gada augusta vidū, kad kaujas Jelgavā bija beigušās, māju esot aizdedzinājusi kāda nomaldījusies lielgabala granāta. Sadega viss, kas man bija sirdij tuvs un dārgs, – vērtīgas grāmatas, liela pastmarku kolekcija, sporta piederumi, pat alta taure, ko toreiz biju saņēmis no Hercoga Pētera ģimnāzijas mūzikas skolotāja.
Mūsu mājā, kas atradās vietā, kur tagad ir Mednieku biedrība un Dārzkopības veikals, galvenā persona bija tās īpašniece Anna Kugas kundze, kas nomira padomju okupācijas gados. Viņai piederēja arī nams gar ielu, kur tagad ir aptieka un būvmateriālu veikals, un nākamā māja Filozofu ielā.
A.Kugas znots Arturs Baumaņa kungs strādāja Kurlmēmo skolā par skolotāju un bija īsts draugs visiem sētas bērniem, kuru bija kupls pulciņš. Vairumā tie bija zēni, kas ar palaidnībām neizcēlās. Vecā mucas stīpa bija mūsu basketbola grozs, šķūnīša siena – futbola vārti. Plašajā sētā no agra rīta līdz vēlam vakaram nerima bērnu kņada un rotaļas.
Mājas otrajā stāvā dzīvoja vācu barons fon Hāns. Viņam piederēja koku skola «Planta», kas bija norobežota ar mājas dārzu, kurā mēs rīkojām dažādas sporta sacīkstes. To iniciators bija Latvijas armijas lidotājs Leonhards Tresters, vēlāk leģionārs, kas tagad dzīvo Rīgā. No bijušajiem trīs māju iedzīvotājiem neviens vairs māju durvis manā bērnības sētā nevirina. Daudzi šķīrušies no dzīves, citus kara notikumi izmētājuši pasaulē. Karš ierāva savās ugunīs arī četrus mūsu sētas zēnus. Visi atgriezās mājās, bet es vienīgais pieklibodams vēl šajā saulē soļoju pa Raiņa ielu.
Pāri ielai bija Segliņa kunga valstība ar veikalu un lielo dārzu, ko viņš fanātiski sargāja. Lielā sēta ir pazudusi, nu dārzs pieejams visiem – salauzts un izmīdīts.
Raiņa ielas kaimiņos atradās Gulbinska dārzniecība un tā sauktais «žīdiņa veikals», kur mēs pirkām lētas konfektes. Īpašnieka uzvārdu gan vairs neatceros. Viņu nobendēja vācieši, kas, Raini neatzīstot, ielu nosauca par Brīvkorpusa ielu.
Latvijas laikā Raiņa ielā atradās Jelgavas virsmežniecība, tālāk uz augšu – 4. pamatskola un Aizsargu nams ar plašo parku, kas ziemā pārvērtās par plašu masu slidotavu. Jelgavā ļaudis toreiz ziemā varēja izvēlēties starp četrām slidotavām. Raiņa ielas dižākā celtne ir neatkarīgās Latvijas pēdējos gados uzceltais Pasta nams, kur pēc kara tā zāle bija vienīgais kinoteātris Jelgavā. Tur sekojām līdzi Tarzāna gaitām, skatījāmies «Saulainās ielejas serenādi» un citas filmas.
Neaizmirstami bija Latvijas valsts svētki, kad ielas greznoja ar ploškām. Tās kā greznas, degošas krelles stiepās visā ielas garumā, bet pie katras mājas plīvoja visu trīs Baltijas valstu karogi. Toreiz mūs audzināja stingri latviskā patriotisma garā. Visiem skolēniem bija jānēsā formas tērpi, bet galvās – formas cepurītes ar skolas emblēmu. Ielas bija skolēnu pārpilnas. Galvenā pastaigu vieta bija Lielā iela, kam arī valdošās okupāciju varas vairākas reizes mainīja nosaukumu.
Šodien Raiņa ielā pamazām atjauno padomju gados nojauktās sētas. Pati iela pagarināta līdz Driksas upei. Toreiz tā sākās no Pasta ielas. Tālāk bija Annas iela.
No Jelgavas pirmskara apbūves šis tas pāri palicis kvartālā no Pulkveža Kalpaka ielas līdz Tērvetes ielai. Ēku kompleksā, kur tagad ir bērnu poliklīnika, tās galējā mājā vācu laikā dzīvoja galvenais Austrumu apgabala gebītskomisārs brīvkungs Mēdems. Daļa māju nojaukta. Tikai tukšie laukumi liek atcerēties to vietas.
Padomju laikā ielu apbūvēja. Lielākā celtne bija kinoteātris «Jelgava». Uzcēla dzīvojamos namus ar veikaliem, tipogrāfiju.
Vēl daudz darba jāiegulda, lai jelgavnieki varētu lepoties ar Raiņa ielu. Katru gadu ielas nekvalitatīvi tiek remontētas, ietves ir aizmirstas. Lai gan pilsētas ekonomiskais stāvoklis nav spožs, daļa Raiņa ielas tomēr ir labiekārtota. Patīkami, ka Dome, svētkiem tuvojoties, par ielu domājusi. Acis priecē sakoptais Raiņa parks. Lai tā būtu vienmēr un lai ne tikai Raiņa, bet arī citas, īpaši nomales ielas, tiktu pie saviem svētkiem!
Aldis Egils Hartmanis
no Raiņa ielas 3
