Tā teica Rainis gandrīz pirms 100 gadiem. Arī es tā varētu teikt.
Tā teica Rainis gandrīz pirms 100 gadiem. Arī es tā varētu teikt. Noslēdzot 25. darba gadu manā liktenspilsētā Jelgavā, es tās iedzīvotājiem dāvinu svētkus. Nē, ne jau ar šampanieti un uguņošanu. Taisni otrādi – pirmo reizi mūžā taisu svētkus bez neviena santīma kabatā. Ar pierunāšanu, ar mudināšanu, ar uzdrošināšanos.
Un tā Rainim būs 135. dzimšanas diena. Mēs, viņa ielā mītošie, saņemsimies un nāksim laukā, bet jūs, mīļie kaimiņi un radiņi, nāciet tik šurp. Satiksimies, iepazīsimies, kopīgu svētdienu vadīsim.
Šādās reizēs pierasts runāt dzejnieku vārdiem. Tā būs arī šoreiz, vienīgi pārlūkojiet atmiņā (vai arī uz špikerīša), vai tur ir aizķērusies kāda doma no Raiņa. Tātad tieši pulksten 11 Raiņa ielā (jebkurā vietā) mēs jūs gaidīsim.
Mani traki interesē, vai pēc 100 gadiem darbojas arī iepriekšminētā Raiņa dzejoļa noslēgums: «… jums nebij’ spēka saņemot.»
