«Bērnībā par savu vārdu nemaz nepriecājos, bet nu jau esmu samierinājusies, jo arvien biežāk dzirdu, ka sievietes vārdā Elitas dzīvē kaut ko sasniedz. Nu, piemēram, Veidemane, Patmalniece, Mīlgrāve,» saka Jelgavas tipogrāfijas dizainere Elita Samsone.
«Bērnībā par savu vārdu nemaz nepriecājos, bet nu jau esmu samierinājusies, jo arvien biežāk dzirdu, ka sievietes vārdā Elitas dzīvē kaut ko sasniedz. Nu, piemēram, Veidemane, Patmalniece, Mīlgrāve,» saka Jelgavas tipogrāfijas dizainere Elita Samsone.
Elita atceras mammas stāstīto: «Tolaik, kad es dzimu, tieši šāds vārds bija modē. Vecāki laikam tai sekoja un deva savai atvasei modes vārdu. Es gan nebiju sajūsmā, jo visām māsām bija daudz skanīgāki – Madara, Ilze, Laimdota, Kristīne.»
Vārda Elita raksturojumā teikts, ka viņa nekad nezaudē dzīves izgaršošanas tīksmi. Zināma naivitāte piešķir šarmu viņas izdomātajai dzīves lugai. Pirmajā vietā Elitai – erotika un avantūristiski gājieni. Viņa ir drosmīga un spļauj virsū visiem aizspriedumiem. Tvīkst pēc asām izjūtām, neatzīst remdenību. Elita zina, ka dzīve ir īsa, un ņem no tās tik, cik var. Būt neatkarīgai, ne ar ko nesaistītai – tāds ir viņas mērķis.
Vakardienas gaviļniece pilnībā piekrīt šim raksturojumam: «Man šķiet, ka šis ir tāds īsts radoša cilvēka vārds. Patīk, ja viss rit neplānoti, pārsteidzoši.»
Arī vārdadienas Elita svin kā nu kuro reizi, bet atzīst, ka tās neplānotākās izdodas labāk: «Bērnībā, protams, ciemojāmies pie visiem klases un vēlāk kursa biedriem. Tagad gan dažreiz svinamās dienas aizplūst nepamanītas, bet citreiz atkal sanāk draugi un ir jautri tikai tāpēc, ka esam kopā. Atceros vienu vārdadienu, ko pavadījām vienos smieklos, – nebija pat īpaša iemesla, vienkārši saskatījāmies un laidām smiekliem vaļu.»
Par dāvaniņām runājot, Elita atzīst, ka lielāko prieku viņai sagādā stikls un ziedi: «Vispār jau dāvanām nepiešķiru lielu nozīmi, bet par kādu stikla ražojumu varu vienkārši jūsmot. Savukārt ziedi mani ir ļoti mīļi – vārdadienu svinu rudenī, tāpēc dievinu mārtiņrozes – lielus pušķus ar šīm neatkārtojamākajām rudens vēstnesēm. Mana mamma audzē šīs puķes, un rudenī, kad siltumnīcā novākti tomāti, viņa tur pārstāda mārtiņrozes. Tad ilgi var par tām priecāties.»
