Jelgavas pašvaldības uzņēmuma «Nekustamā īpašuma pārvalde» vadošo darbinieku grupa nesen atgriezās no Igaunijas, kur Tallinā un Pērnavā iepazinās ar dzīvojamo namu privatizācijas norisi un pieredzi ēku apsaimniekošanā.
Jelgavas pašvaldības uzņēmuma «Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) vadošo darbinieku grupa nesen atgriezās no Igaunijas, kur Tallinā un Pērnavā iepazinās ar dzīvojamo namu privatizācijas norisi un pieredzi ēku apsaimniekošanā.
Dzīvokļu privatizācija Igaunijā sākusies agrāk nekā pie mums, tāpēc, piemēram, galvaspilsētā Tallinā jau vasaras beigās bija privatizēti 98,8 procenti visa dzīvojamā fonda dzīvokļu. Tallina sadalīta septiņos rajonos, un tādu namu pārvalžu, kā pie mums pierasts, tur vairs nav: ēkas apsaimnieko akciju sabiedrības, kuru akcijas simtprocentīgi pieder pašvaldībām. Igaunijas galvaspilsētā vēl saglabājusies sociālistiska attieksme: tikai kādi 20 % iedzīvotāju ir īsti īpašnieki, pārējie ir īrnieki apmēram tādā pašā statusā, kā tas bija padomju laikā.
Salīdzinot ar mūsu īres maksu, Tallinā tā ir augstāka – no 6 līdz 9 kronām par kvadrātmetru, tas ir, no 24 līdz 36 santīmiem mūsu naudā. Igaunijā īres maksas lielums netiek noteikts pēc zonējuma (pēc dzīvokļa atrašanās vietas), bet gan pēc labiekārtojuma pakāpes un dzīvojamās ēkas stāvu skaita. Nosakot īres maksu, tiek ņemts vērā, ka, piemēram, divstāvu mājas aprūpei nepieciešams (vidēji sadalot proporcionāli uz dzīvokļiem) vairāk līdzekļu nekā, teiksim, piecstāvu nama apsaimniekošanai.
Tartu privatizēti jau pilnīgi visi dzīvokļi, un šajā pilsētā atcelti īres griesti. Igaunijā dzīvokļu īres un apsaimniekošanas maksa noteikta atkarībā no dzīvokļa labiekārtotības pakāpes, mēneša īres maksa par katru kvadrātmetru maksimums bija jau pieminētās 9 kronas, bet tagad pēc īres maksas griestu atcelšanas – 72 kronas (2,48 lati) par kvadrātmetru. Līdz ar to īres maksa Tartu palielinājusies caurmērā astoņas reizes.
Igauņi dārgāk maksā par auksto ūdeni aptuveni 0,5 lati par kubikmetru. Par karsto ūdeni maksa vasaras mēnešos ir vidēji 15 līdz 16 kronu (0,52 līdz 0,55 lati) kubikmetrā, bet ziemā – 11 kronu. Ziemeļu kaimiņi jau ieviesuši arī dalīto elektroenerģijas patēriņa maksas tarifu: dienā patērētā kilovatstunda maksā 0,75, bet nakts stundās – 0,45 kronas (divi līdz trīs santīmi).
Kā jau minēts, Tallinā ir septiņi rajoni. Vienā no tiem, kur bija NĪP speciālisti, pašvaldības akciju sabiedrība apkalpo 210 dzīvojamo māju, 50 ēkās darbojas nodibinātās ēku apsaimniekošanas sabiedrības (30 no tām ir pilnībā atdalījušās un saimnieko patstāvīgi, pārējās vēl vairāk vai mazāk saistītas ar pašvaldības akciju sabiedrību). Īpašnieku sabiedrību apsaimniekotās mājas lielākoties jau bija tikušas pie jauniem, skaistiem jumtiem, arī citādi labiekārtotas. Šim nolūkam izmantoti kredīti. Ne tikai Tallinā, bet arī Igaunijā kopumā darbojas vienota valsts programma, kas paredz sīko, kārtējo remontu izdevumus segt no ikmēneša iekasētajām apsaimniekošanas iemaksām, bet kapitālām vajadzībām, piemēram, jumtu remontam vai cauruļvadu nomaiņai, piešķirt kredītu, kuru sadala proporcionāli dzīvokļa platībai un atmaksā trīs līdz sešu mēnešu laikā.
Tātad, jo vairāk ēkā dzīvokļu un īpaši stāvu, jo lētāk katram iemītniekam izmaksā apsaimniekošana. Par kredīta līdzekļiem izbūvēti automātiskie siltummezgli, izskaloti iekšējie apkures tīkli un balansēti apkures stāvvadi. Kredītu paredzēts piešķirt arī citiem finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas saistīti ar ēku labiekārtošanu. Šādas kreditēšanas politika ļauj īstajā reizē veikt visus nepieciešamos darbus uzreiz, nevis, kā tas izplatīts pie mums, naudas trūkuma dēļ vecam kreklam piešujot jaunu apkaklīti…
Vēl šķiet būtiski, ka katrā no septiņiem Tallinas rajoniem bijušās namu pārvaldes ir pārveidotas par ēku apsaimniekošanas pašvaldības akciju sabiedrībām. Katrai no tām ir savs avārijas dienests, kam palīgā, ja nepieciešams, tiek pieaicināti speciālisti vai firmas, slēdzot atsevišķus līgumus. Daudzdzīvokļu dzīvojamos namos nav algotu māju vecāko, kā tas ir Jelgavā. Piemēram, Tallinā kāpņu telpas uzkopj sētnieki, bet Pērnavā – paši iedzīvotāji rindas kārtībā saskaņā ar grafiku.
Vēl Tallinā neviena pašvaldības māja, kas nodota kopējai privatizācijai, neatrodas uz privātas zemes. Visiem privātīpašniekiem piešķirts zemes gabals vai nu citā vietā, vai arī izmaksāta kompensācija. Savukārt Jelgavā NĪP katru gadu ap trīs procentiem ieņēmumu no īres maksas izdod, maksājot zemes nomas līgumos paredzētās summas zemes privātīpašniekiem, kuru teritorijā atrodas NĪP pārvaldītās ēkas.
Starp citu, Igaunijā paredzēts, ka pat gadījumos, kad netiek izveidota ēku apsaimniekošanas sabiedrība, iedzīvotājiem jānosaka pilnvarotais apsaimniekotājs. Ja tas netiek izdarīts trīs mēnešu laikā, tādu nozīmē tiesas ceļā.
Atšķirību pie ziemeļu kaimiņiem bijis krietni daudz. Ne nu gluži visas varbūt ņemamas par paraugu, taču vielu pārdomām un ierosmēm tās var sniegt.
