Atsaucoties uz 8. septembrī publicēto Z.Auziņas rakstu «Jelgavā būs sešas gāzes uzpildes stacijas», gribu izteikt savu viedokli.
Atsaucoties uz 8. septembrī publicēto Z.Auziņas rakstu «Jelgavā būs sešas gāzes uzpildes stacijas», gribu izteikt savu viedokli.
Izrēķināju, ka katrām 18 mašīnām būs viena uzpildes stacija. Rodas jautājums, cik tas ir rentabli. Turklāt pilsēta tiek pakļauta bīstamām situācijām, ko var izraisīt gāzes eksplozija. Manuprāt, iespējama ir jebkura kļūme, tātad mēs dzīvojam uz pulvera mucas. Vēl jau nav aizmirsusies gāzes eksplozija 1969. gadā Raiņa ielā 9. Gribētos zināt, kāpēc iekārtas, ko uzstāda gāzes uzpildes stacijas (GUS), jāreģistrē kā bīstamas, ja tās, Riekstiņaprāt, ir tik drošas, jo, lūk, sertificētas!
Tas, ka Dome ar jelgavnieku viedokli sen vairs nerēķinās, nav nekas jauns, pie tā jau pierasts, taču par to avīzē vismaz neesmu lasījusi. Bet šajā rakstā sacīts: «Turklāt iedzīvotājiem nav vairs īpašas jēgas paust savu neapmierinātību – to viņi varēja darīt publiskajās apspriešanās, kas tiek izziņotas.» Gribētos zināt, kad bijusi izsludināta GUS ierīkošanas publiska apspriešana. Bet par citāta pirmo daļu varu tikai secināt: suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Vai nav mazliet par daudz tik mazai pilsētai?
– Sešas gāzes uzpildes stacijas,
– ik pa kilometram – degvielas uzpildes stacijas (DUS),
– divi cietumi,
– psihiatriskā slimnīca,
– n-tās spēļu zāles,
– nepabeigtas «jaunceltnes» – bomžu un narkomānu perēkļi,
– bīstamas tranzīta kravas pārvadāšana pa dzelzceļu.
Vai tiešām mēs, jelgavnieki, esam tik vienaldzīgi? Siltumtīkli apdraud tikai maku, bet daudzās DUS un GUS – dzīvību!
E.Gustava, politiski represētā
