«Es neizprotu savus tautiešus, kas izstrādājuši tā saucamo nevardarbīgo protestu, lai krievu valodai panāktu otras valsts valodas statusu,» tā 17 gadu vecais Viktors.
«Es neizprotu savus tautiešus, kas izstrādājuši tā saucamo nevardarbīgo protestu, lai krievu valodai panāktu otras valsts valodas statusu,» tā 17 gadu vecais Viktors.
Latvijā Viktora ģimene dzīvo kopš piecdesmito gadu sākuma, kad no Krievijas uz šejieni kopā ar vairākiem ģimenes draugiem atbrauca viņa vecvecāki ar meitu – Viktora māti. Kā vienīgo dzimteni Viktors pazīst tikai Latviju, bet Krievija, uz kuru deviņdesmito gadu vidū atpakaļ aizbrauca vecāmāte, puisim vairāk ir apskates objekts ekskursiju laikā.
«Manu draugu vidū valda ļoti dažāds uzskats par latviešu valodu un nepieciešamību to prast. Kāds uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz krievvalodīgo iedzīvotāju un valstij ar to jārēķinās, turpretim citi atzīst, ka šeit viņi ir iebraucēji, tādēļ jāapgūst latviešu valoda. Es pats piederu pie otrās kategorijas,» stāsta Viktors. Viņš neizprotot savus tautiešus, kas nolēmuši neiepirkties veikalos, kur neapkalpo krieviski, un neapmeklēt pasākumus, kas notiek latviešu valodā. «Esmu pārliecināts, ka tieši cilvēki, kas izstrādājuši šo it kā nevardarbīgo protestu, ir īsti naida kurinātāji. Viņu rīcība ir absurda – Amerikā taču neviens necer, ka veikalā viņu apkalpos krieviski tikai tādēļ, ka, redz, tā ir tava dzimtā valoda,» tā Viktors. Tomēr arī pats puisis latviešu valodu ir sācis apgūt tikai pirms pāris gadiem: «Līdz šim man tā īsti nebija vajadzīga, jo ar visiem draugiem, pat latviešiem, jau no bērnības runāju krieviski. Taču, kad sāku domāt par iespējām iegūt augstāko izglītību, biju spiests secināt, ka daudz plašākas iespējas paveras tiem, kas prot latviešu valodu,» atceras Viktors. Nu jau, lai arī ar jūtamu akcentu, latviski puisis runā brīvi un pats ar to lepojoties.
Viktoram liekas, ka Latvijā krievvalodīgo cilvēktiesības netiek pārkāptas. Ja kāds nevēlas mācīties valodu, lai brauc uz turieni, kur runā viņa dzimtajā valodā, nevis protestē. «Esmu pārliecināts, ka Igaunijā, kas arī bija Padomju Savienības daļa, krievu valodā runājošie ir jau «izdresēti». Arī tur ir daudz bijušo Krievijas iedzīvotāju, taču uz ielas vai veikalā neviens igaunis nemēģina atbildēt krieviski – vai nu jautā igauniski vai angliski,» stāsta Viktors, kas šovasar kaimiņvalstī pie draugiem nodzīvojis pusotru mēnesi. Jaunietis ir pārliecināts, ka ar laiku līdzīga situācija būs arī Latvijā, tādēļ prātīgi rīkojas tie, kas latviešu valodu iemācās.
