Rudenī vairs nesmaržo nopļautā zāle. Siens sakrauts šķūņos, taču lopi vēl ganās. Ganību perioda beigās zāles ražība stipri samazinās Zāle kļūst rupjāka, tomēr dzīvnieki to ēd ar kāri.
Rudenī vairs nesmaržo nopļautā zāle. Siens sakrauts šķūņos, taču lopi vēl ganās. Ganību perioda beigās zāles ražība stipri samazinās Zāle kļūst rupjāka, tomēr dzīvnieki to ēd ar kāri. Šajā laikā lopi ir jāpiebaro, citādi strauji var kristies produktivitāte. Piebarošanai jāizmanto dārzeņu lapas.
Biešu lapu nelaime ir tā, ka tajās ir daudz skābeņskābes, tāpēc barības devā lapu daudzumu palielina pakāpeniski četru līdz astoņu dienu laikā līdz 15 vai 20 kilogramiem dienā. Reizē vairāk jādod arī krīts.
Piebarošanai jāizmanto arī cita barība: atāls, rapsis, sīkās saknes, kartupeļi, kukurūza. Govij dienā jāsaņem ap 60 kilogramu zaļās barības, lai tā dotu no 12 līdz 16 kilogramiem piena.
Lai govis zāli plūktu, pārejas periodā tās piebaro tikai vakarā, bet ganību perioda beigās – arī no rīta.
Uz ziemas barību pāriet pakāpeniski: dienā izēdina no trim līdz četriem kilogramiem siena vai no diviem līdz trim kilogramiem vasarāju salmu. Spēkbarību dod atbilstoši izslaukumam – no 100 līdz 300 gramiem uz katru piena litru. Ja pārejas periodā govs nav saņēmusi pietiekami barības, tās cietstāvēšanas laiks var ieilgt līdz pat četriem pieciem mēnešiem.
Pārejot uz kūtī stāvēšanu, sakārto mītnes. Sevišķi svarīgi ir nodrošināt vēdināšanu, lai nerastos pārlieks mitrums, – mitrās kūtīs dzīvnieki salst. To var samazināt arī, lietojot sausus pakaišus – kūdru, salmus, zāģu vai ēveļskaidas, koku lapas. Dziļajā kūtī vienai govij vajag četrus piecus kilogramus pakaišu dienā.
Vasarā vai rudenī lopu mītnes dezinficē, iepriekš kārtīgi notīrot grīdas, sienas, logus, griestus, inventāru. Kūtiņas grīdā, sienās, durvīs jāaiztaisa visi caurumi, lai iekšā netiek peles, žurkas, seski. Dezinfekcija pasargā mājlopus no lipīgām slimībām, iznīcina putnu ādas parazītus.
Visai dzīvai radībai ir nepieciešams izkustēties, tāpēc ierīko aplokus, kur dzīvniekiem pastaigāties. Svarīga ir arī gaisma.
Ja vasarā nav paspēts aitām, kazām un trušiem sagatavot slotiņas, tad vēl var paspēt sacirst zarus. Aitas un kazas labprāt nomizo arī baļķus.
Ziemā mājlopi bieži vien cieš no minerālvielu un vitamīnu trūkuma, tādēļ slimo.
Mājdzīvniekiem ziemošanas periods ir grūts, tādēļ tam rūpīgi jāgatavojas. Turēšanas apstākļi ietekmē produktivitāti, un aplama turēšana produkcijas iznākumu var samazināt par ceturto daļu un pat vēl vairāk.
Pēc Jāņa Uzuleņa «Rūpes par mājdzīvniekiem gada garumā»
