Ar katru reizi vairāk dalībnieku piedalās Jelgavas virsmežniecības rīkotajos semināros privāto mežu īpašniekiem.
Ar katru reizi vairāk dalībnieku piedalās Jelgavas virsmežniecības rīkotajos semināros privāto mežu īpašniekiem. Tomēr vēl joprojām ir arī tādi, kas par mācībām neko nezina.
Šoreiz seminārā, šogad jau trešajā, piedalījās ap pussimts interesentu, 19 no viņiem bija privāto mežu īpašnieki pārsvarā no Garozas un Līvbērzes. «Uz pirmo semināru bija ieradies tikai viens īpašnieks, šoreiz ir krietni vairāk, tomēr daudzi vēl ir pārāk pasīvi. Privāto mežu saimniekiem vairāk vajadzētu sadarboties ar mežniecību speciālistiem, jo diemžēl saimniekiem trūkst informācijas, kā pareizi kopt savu mežu,» atzina Jelgavas virsmežniecības inženieris konsultants Herberts Niparts. «Pirmais seminārs bija par meža atjaunošanu, otrais – par sastāva kopšanu, bet tagad runājam par krājas kopšanas cirtēm.»
Viņš arī pastāstīja, ka tie deviņpadsmit meža saimnieki, kas uz semināru par krājas kopšanas cirtēm ieradās, bijuši tiešām priecīgi uzzināt atbildes uz daudziem jautājumiem.
Krājas kopšanas ciršu mērķis ir koku kvalitātes uzlabošana, audzes koksnes pieauguma līmeņa saglabāšana un vienas daļas koksnes izmantošana. Visās pietiekamas biezības audzēs koki sīvi cīnās par eksistenci, diemžēl ne vienmēr uzvar labākais. Tieši tādēļ cilvēkam jāiejaucas ar krājas kopšanas cirti un jāatbrīvo augšanas telpa kokiem ar labiem stumbriem un vainaga formām. Vainags ir koksnes pieauguma fabrika, zaļās lapas un skujas ir laboratorija, kur ražo koksni. Koksnes ražošanai nepieciešama saules gaisma un siltums. Ja lapas vai skujas atrodas paēnā un saņem tikai pusi no dienas gaismas, tad attīstās pusēnas lapas, kas ražo niecīgu daļu no tā, ko veido pilnīgi apgaismotās lapas.
Krājas kopšanas ciršu mērķis ir uzlabot paliekošās audzes koku kvalitāti un tehnoloģiski sagatavot audzi galvenajai cirtei. Krājas kopšanas cirtēs vispirms jāizcērt nevēlamo sugu koki, galvenās sugas slimie, bojātie un sliktas kvalitātes nomāktie starpaudzes koki.
Seminārā Garozā gan privātmežu īpašniekiem, gan valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» un Jelgavas virsmežniecības darbiniekiem inženieris konsultants H.Niparts stāstīja arī par koku atzarošanu, kas ietilpst kopšanas ciršu kompleksā. Tā nepieciešama, lai izaudzētu iespējami mazāk zarainu stumbru, jo zari pazemina to kvalitāti. Koku atzarošanā īpaši svarīgi to darīt, rūpīgi un uzmanīgi zarus nozāģējot vai gludi nogriežot, pēc iespējas līdz ar mizas virsmu, cenšoties to neievainot. Kokus nevar atzarot slimību, kaitēkļu, trupes, sniega un vējgāžu bojātās audzēs. Koki gar meža malām un ceļiem arī nav atzarojami.
Inženieris konsultants H.Niparts solīja, ka Jelgavas virsmežniecība noteikti turpinās organizēt šāda veida seminārus privāto mežu īpašniekiem.
