Nu jau labu laiku pilsētā Driksas tilta rekonstrukcijas dēļ ir transporta sastrēgumi. Mašīnu rindas dažkārt sasniedz rekorda garumu.
Nu jau labu laiku pilsētā Driksas tilta rekonstrukcijas dēļ ir transporta sastrēgumi. Mašīnu rindas dažkārt sasniedz rekorda garumu. Daļa braucēju šo situāciju uztver mierīgi, atlaižas sēdeklī, piever acis, žāvājas, dzīvīgums sejā atgriežas vien tad, kad garām slīd meitenes ar slaidām, krietni virs ceļgala atkailinātām kājām. Ir arī tādi, kas nervozē, skatās pulkstenī, dīdās, pie sevis purpina sašutuma vārdus. Taču visi viņi stāv rindā un pacietīgi gaida, kad ceļu policists vai luksofors ļaus tikt kādu gabaliņu tuvāk brīvajai brauktuvei otrajā tilta pusē. Bet tad pēkšņi garām gaidītāju rindai aizdrāžas kāds limuzīns, pēc brīža tam seko vēl viens un vēl. Domājat, viņi skrien uz kādu no brīvajiem krustojumiem? Vai varbūt uz slimnīcu ved kādu slimo, kam nupat pēdējā dvaša nāks ārā? Nekā, viņi aizdrāžas rindas pašā priekšgalā un, tiklīdz ceļš vaļā, tā metas uz priekšu, izstumjot no vietas tos, kas pieklājīgi savu vietu rindā izstāvējuši. Turpat netālu kārtību uzrauga policists…
Nu kāpēc mūsu valstī priekšroka arvien ir nekauņam?
