Jautājums bija samērā dīvains: vai reģionu dalījumā Latvijā noteicošais būtu telefongrāmatas vai vēl kāds līdzīgi absurds princips?
Jautājums bija samērā dīvains: vai reģionu dalījumā Latvijā noteicošais būtu telefongrāmatas vai vēl kāds līdzīgi absurds princips? Piemēram, Zemgales telefonu abonentu saraksts vienos vākos apvieno gan ierasto Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu, gan vēl arī Tukuma, Aizkraukles un pat Ogres rajonu. Savukārt viens no reģionālās reformas variantiem paredz, ka tālīnās leišmales – Auces un Augstkalnes – iedzīvotājiem administratīvais centrs atrastos Jūrmalā. Jucekli vēl lielāku padara pa ausu galam nupat viņnedēļ dzirdētais, ka savstarpējus līgumus noslēguši un vienā – Rīgas – reģionā turpmāk apvienošoties un tātad par «kaimiņiem» kļūšot Bauskas un Limbažu rajons.
Premjers Andris Bērziņš, tiekoties ar žurnālistiem, pauda: esot ļoti normāli, ka Tukuma, Bauskas, Limbažu, Ogres un Rīgas rajons apvienojies sabiedriskajā organizācijā «Rīgas reģiona attīstības padome», lai runātu par kopējām lietām. Piemēram, kopā radīts projekts un rasts finansiāls segums vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidei. Pētot skandināvu pieredzi, rasts ārzemju partneris Zviedrijā, kur darbojoties tūrisma informācijas sistēma «Bokseris». Tā ir moderna un populāra, ļauj ikvienam interesentam no katra šīs sistēmas biroja pasūtīt un nopirkt biļeti uz jebkuru lidmašīnas reisu, muzeju, teātra izrādi. Savukārt ikviens cilvēks jebkurā Eiropas daļā, «ieejot» līdzīgā sistēmā, var ērti gūt pilnīgu priekšstatu par interesējošo vietu.
Rīgas reģiona attīstības padome risina jautājumus arī par ceļu un tiltu attīstību, par sabiedrisko transportu un daudziem citiem jautājumiem. Taču šiem «saskarīgajiem» jautājumiem neesot itin nekādas saistības ar reģionālo reformu.
Tomēr, runājot par reģionālo reformu, jaunums esot tāds, ka īpašo uzdevumu ministrs valsts un pašvaldību reformu jautājumos Jānis Krūmiņš gatavojot projektu par dažādu valsts iestāžu «sakārtošanu» vienotā sistēmā. Tas nozīmējot, ka tikai pēc tam, kad tiks optimizēta vēsturisku vai citu faktoru dēļ dažādās vietās, dažādās pilsētās neracionāli izvietoto valsts institūciju turpmākā atrašanās, varēšot tā īsti runāt par reģionālo reformu. Jo, gribam to vai ne, bet savā veidā pašvaldības pašas grupējušās ap «varas centriem», «varas nesējiem». Tādi administratīvie veidojumi kā Kandavas vai Līvānu novads esot ļoti nopietnas izpētes vērti, un premjeram liekoties, ka tiem varētu būt nākotne.
Premjers par maldīgu nosauca sabiedrības vienā daļā valdošu uzskatu, ka Rīga esot pārvērtusies par pārmērīgu ūdensgalvu, ka esot laiks tai «kaut ko nocirst nost», tad arī pārējā Latvijā sākšot dzīvot labāk. Tā tas nekad nenotikšot, jo ekonomika attīstās pēc saviem sarežģītiem likumiem, kas saistīti ar to, cik noteiktā teritorijā dzīvo cilvēku, cik maksā tas vai cits pakalpojums, kādas ir iespējas to vai citu pakalpojumu (preci) pārdot un cik attīstīta tur ir infrastruktūra. Premjeraprāt, domāt, ka, mākslīgi ierobežojot Rīgas vai Daugavpils, vai kādas citas pilsētas attīstību, iespējams panākt pārējo apdzīvoto vietu straujāku uzplaukumu, ir maldīgi. Ekonomika attīstoties pēc koncentrisko apļu principa – kā dīķī iemests akmens uzvilnī visu ūdens virsmu. Rīgā zemes kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma vērtība ir augsta, tāpēc maksājami lieli nodokļi, bet ceļi ir samērā labi, braukšana – vienkārša, tāpēc daudzi uzņēmēji sāk savas ražotnes izvietot tur, kur produkcijas pašizmaksa mazāka. Pats galvenais, Bērziņaprāt, esot sakārtot infrastruktūru, lai Latvijā nebūtu problēmu ar preču piegādi, lai uzņēmējdarbības impulsi sāktu aptvert arvien plašāku Latvijas teritoriju. Tikai tā attīstība valstī varot izlīdzināties. Labs piemērs, kur jau tagad jūtama Eiropas pirmsstrukturālo fondu tieša ietekme, esot pirms pāris nedēļām atklātais monolītā betona tilts, kurā 75 % līdzekļu deva PHARE programma. Uz nākamo gadu paredzēta vesela virkne projektu, kuriem nāk jaunie «instrumenti» – programma ISPA, sekmīgi pavirzījusies SAPARD programma… Tādā veidā loģiski risināšoties arī ekonomiskās ietekmes teritoriālā dekoncentrācija jeb izkliede. Un to nekā nevarot ietekmēt: nevienu uzņēmēju nepiespiedīsi aiziet kaut kur citur, ja viņam tas nebūtu izdevīgi.
Tomēr premjera sacītais īstu skaidrību neviesa, gluži otrādi: iezagās tādas kā aizdomas, ka bijušais Rīgas mērs tomēr joprojām labprāt turpinātu palielināt ūdensgalvu, jo tajā tik labi ietilpināma Eiropas dažādo fondu nauda.
