Cienījamais I.Liekniņa kungs! Jūsu raksts šā gada 19. septembrī laikrakstā «Zemgales Ziņas» «Ar roku taustāma netaisnība», manuprāt, prasa nelielu komentāru.
Cienījamais I.Liekniņa kungs!
Jūsu raksts šā gada 19. septembrī laikrakstā «Zemgales Ziņas» «Ar roku taustāma netaisnība», manuprāt, prasa nelielu komentāru.
Jau 1992. gada 23. februārī LR uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts kā patstāvīgs uzņēmums «Jelgavas rajona kooperatīvā sabiedrība». Tam nepastāv mantiskas saistības ar Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālo savienību «Turība», un nekādas dotācijas no tās vai citiem sponsoriem nesaņemam. Kā strādājam, tā arī dzīvojam.
Pamatā mūsu īpašumi atrodas Jelgavas rajonā. Pilsētā ir tikai trīs veikali, tajā skaitā veikals «Lauku veltes» Lielajā ielā 36.
Cienījamais Liekniņa kungs un pārējie pircēji, pēdējo divu gadu laikā šā veikala telpas ir privatizētas, mainīts ārējais un iekšējais interjers, tirdzniecības iekārtas un šajā procesā ir ieguldīti pienācīgi līdzekļi.
Es pievienojos rakstā paustajai atziņai, ka veikalā strādā čaklas darbinieces, taču darba organizācijas jautājumos ir jāpiestrādā kā veikala kolektīvam, tā arī mūsu vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Neviens uzņēmējs visus veikala ieņēmumus neizmaksā darbiniekiem algās. Pastāv vēl virkne citu izmaksu, lai veikals pircējiem būtu patīkams.
Veikala tirdzniecības zāle – 83 m², darbinieki – 11.
Darbinieki ir sociāli aizsargāti, nodokļi – samaksāti, darba alga tiek saņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet ne piemaksās aploksnēs, kas nav reta parādība gan valstī, gan arī Jelgavā.
Mēnesī darbinieces strādā divas nedēļas, divas nedēļas viņām ir brīvdienas, vai pareizāk: strādā divās maiņās. Šāds darba laiks vasaras periodā, ja vēl ne garāks, ir visos pilsētas veikalos. Atalgojums par šīm divām nedēļām ir lielāks nekā mūsu lielajai pedagogu un mediķu saimei. Tā ka es negribētu runāt par korektumu vai nekorektumu, bet gan par katra cilvēka ētikas izpratni.
Ar cieņu, Jelgavas RKS valdes priekšsēdētāja Aija Dietlava
