Pēdējā laikā par tradīciju kļuvusī likumu interpretēšana, kas daudziem Latvijas politiķiem izveidojusies par vienīgo iespēju iespaidot politiskos procesus, ir nesusi savus augļus, vēlīgi dāvājot absurdu jēkabielas un valdības mājas iemītnieku ikdienā.
Pēdējā laikā par tradīciju kļuvusī likumu interpretēšana, kas daudziem Latvijas politiķiem izveidojusies par vienīgo iespēju iespaidot politiskos procesus, ir nesusi savus augļus, vēlīgi dāvājot absurdu jēkabielas un valdības mājas iemītnieku ikdienā. Ceturtdien Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Saeimas deputāti iesnieguši parlamentā deputātu pieprasījumu par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim.
Par formālo iemeslu šoreiz kalpojis ministra lēmums par Arņa Ozolnieka iecelšanu Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekļa amatā – neesot ievērotas visas procesuālās prasības. Šajā gadījumā interesantākais ir tas, ka minēto prasību neievērošanu sankcionējuši tie paši PA padomes locekļi, kas apvaino A.Kalvīti nelikumībās, tādējādi mērķtiecīgi radot apstākļus procesuālo formalitāšu neievērošanai.
Skaidrs, ka ierosinājums izteikt neuzticību kādam no valdības ministriem ir normāls opozīcijas darba instruments, un brīnīties par to nevajadzētu. Ja ir radušās aizdomas par ekonomikas ministra rīcības nelikumību, pieņemot kādu lēmumu, tad lai to izvērtē attiecīgā Saeimas komisija vai kāda cita kompetenta institūcija. Tas viss ir saprotams. Nav saprotams LSDSP frakcijas vadītāja Egila Baldzēna paziņojums, ka sociāldemokrātu iesnieguma mērķis nav obligāti panākt ministra demisiju, bet izvērtēt, vai A.Kalvītis ir vai nav ievērojis likumu. Tās nu ir galīgās pasakas. Šoreiz pārāk uzskatāma ir «sociķu» vēlme izraisīt ne tikai ekonomikas ministra, bet arī Andra Bērziņa valdības demisiju. Ar skubu tuvojas pašvaldību vēlēšanas, sociāldemokrāti ir izspēlējuši visus savus lētos trumpjus, un, kā liecina pēdējās socioloģiskās aptaujas, kurām, protams, var arī neticēt, sociāldemokrāti līdzšinējās līderpozīcijas sabiedriskās domas aptaujās ir atdevuši «Latvijas ceļam», kuram, tāpat kā Tautas partijai, ir palielinājies atbalstītāju loks. Tātad visus tomēr nav izdevies tik lēti apmuļķot. Ierosinājums izteikt neuzticību A.Kalvītim norāda, ka sociāldemokrātiem ir beigušies argumentu «patronu» krājumi, palikušas tikai mācību, un nu ar tām pašām tiek paniski bliezts uz visām pusēm.
Nav brīnums, ka šajās malumedībās iesaistījušies arī «tēvzemieši», kuriem, starp citu, reitings ir krities visstraujāk. Lai arī viņi neskaitāmas reizes apliecinājuši vēlmi strādāt A.Bērziņa valdībā, ar darbiem kaut kā «TB»/LNNK ir palikusi aizkrāsnē. Atturība balsojumā par Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, atbalsta liegšana koalīcijas partneru izvirzītā kandidāta Edmunda Krastiņa kandidatūrai Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāja amatam, un nu, šķiet, ir pienākusi trešā reize, kas var izrādīties liktenīga pašreizējai valdībai. Pavisam nopietni. Skaidrs, ka pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas var būt izdevīgas gan LSDSP, gan «tēvzemiešiem», jo turpmāka atbalstītāju skaita samazināšanās, kas abām partijām vērojama pēdējā laikā, tām, protams, nav izdevīga.
Koalīcijai neuzticīgo «tēvzemiešu» līderis Māris Grīnblats ir paziņojis, ka frakcija ievēros koalīcijas līgumu, kas aizliedz atbalstīt opozīcijas iniciatīvas. Tomēr, jautājums par A.Kalvīša palikšanu amatā, lūk, esot īpašs gadījums, jo esot šaubas, vai pats ekonomikas ministrs ievērojot koalīcijas līgumu.
Tā, lūk! To var atļauties paziņot «tēvzemieši», kuriem koalīcijas līgums reāli neeksistē jau labu laiku. Tas ir kārtējais minētās apvienības spiediens uz koalīcijas partneriem, lai varētu «izdiņģēt» vēl kādu amatu. Ja «TB»/LNNK tomēr izšķirsies atbalstīt sociāldemokrātu iniciatīvu, nevis A.Kalvīti, tās būs A.Bērziņa valdības beigas. Domājams, ka arī valdošā koalīcija ar to izbeigs savu nesaticīgo kopdzīvi. Taču «tēvzemiešiem» vajadzētu rūpīgi padomāt par apvienības izredzēm nākotnē, kas nesolās būt nekādas spožās. Šaubos, vai, «sadodoties rokās» ar opozīcijas partijām un izveidojot konformistu valdību, apvienībai būs reālas izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Ja tomēr koalīcijai būs lemts pastāvēt arī turpmāk, tad bez kavēšanās ir jāpārskata koalīcijas līgums, izskaužot formālismu un panākot, lai tiktu ievērots ne tikai līguma burts, bet arī gars. Koalīcijas klibās kājas jāārstē, ja gribam aizsteigties kādam priekšā.
