8. septembra «Zemgales Ziņās» izlasīju Modra Sprudzāna komentāru «Kaktu režijas mistērijas». Viņš vispār neizprot, ko nozīmē demokrātija, par kuru raksta.
8. septembra «Zemgales Ziņās» izlasīju Modra Sprudzāna komentāru «Kaktu režijas mistērijas». Viņš vispār neizprot, ko nozīmē demokrātija, par kuru raksta. Šoreiz Saeima pieņēma vienīgo pareizo lēmumu, balsojot par godīga, principiāla, droša, īsta tautas deputāta Jāņa Ādamsona neizdošanu kriminālvajāšanai.
Pēc M.Sprudzāna domām, augstākā līmeņa valsts amatpersonas drīkst ignorēt Latvijas valsts likumus. Viņiem tie nepastāv. Likumi obligāti jāievēro tikai vienkāršiem cilvēkiem, bet, ja kāds mēģinās atvērt muti, tas obligāti jāsauc pie kriminālatbildības. Es, Latvijas pilsonis, to neizprotu.
Man tas ļoti atgādina padomju režīmu, kad augsta ranga partijnieki darīja, ko vien gribēja, viņi stāvēja augstāk par likumu. M.Sprudzāns ļoti nožēlo, ka godīgs tautas deputāts nenobijās, bet no Saeimas tribīnes komisijas uzdevumā nosauca trīs augstākā līmeņa valsts amatpersonas, kas iejauktas pedofīilijas skandālā.
Vai vainīgs ir tikai deputāts J.Ādamsons? Ja visi Saeimas deputāti būtu viņam līdzīgi, tad Latvijā būtu vieglāk ieviest kārtību. Tā domāju ne tikai es – tā domā arī visi mani kaimiņi.
Monika Levinska iesniedza prasību pret ASV prezidentu Bilu Klintonu, Dievs zina, pamatotu vai nepamatotu, bet viņu neviens netaisās krimināli vajāt. Kas ir B.Klintons, zina visa pasaule!
Krievijā tika krimināli vajāts Saharovs, Solžeņicins un simtiem citu. Viņiem atņēma valdības galvojumus, izsūtīja trimdā vai no dzimtenes. Līdzīgi Sprudzāna kungam par viņiem rakstīja visas Krievijas avīzes – «dzimtenes nodevēji, nelieši!» Mainījās vara, un tie paši autori rakstīja par šiem cilvēkiem kā par nelokāmiem patriotiem! Kā var šaubīties par Saeimas komisijas darbu? Pēc rakstītā iznāk, ka tā sastāv tikai no meļiem un nekrietniem cilvēkiem. Vajāt un tiesāt vienu cilvēku ir daudz vieglāk nekā veselu neatkarīgo Saeimas komisiju.
Mani tuvākie radi 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīti. No četriem atgriezās tikai viena. Visi viņi rehabilitēti! Es pats biju spiests atstāt direktora krēslu, jo neparko negribēju iestāties PSKP. Negribēju pūst viņu stabulē, tāpēc zinu, par ko rakstu un ko nozīmē valsts organizāciju vajāšana (mani vajāja Rīgas rajona Izpildu komitejas priekšsēdētāja vietniece biedrene Lazdiniece. Tagad viņa ir kundze!).
M.Kakovļevs, pensionārs
