Jelgavas rajona Padome un Lietuvas Šauļu apgabala administrācija izdevusi bukletu par starptautisko automaģistrāli «Via Hanza», kas iepazīstina ar novadu vēsturi un turpmāko attīstību.
Jelgavas rajona Padome un Lietuvas Šauļu apgabala administrācija izdevusi bukletu par starptautisko automaģistrāli «Via Hanza», kas iepazīstina ar novadu vēsturi un turpmāko attīstību.
Buklets tapis saistībā ar Eiropas Savienības PHARE CREDO programmas projektu «Automaģistrāles «Via Hanza» vēsturiskā izpēte un tālākās attīstības iespēju analīze». 1998. gadā Briselē akceptētā projekta realizācijā piedalījās eksperti no Latvijas un Lietuvas – vēsturnieki Ina Lastovecka un Dangirs Mačulis, tehniskie vērtētāji Valdis Laukšteins un Roms Devidonis.
Bukletā latviešu un angļu valodā īsi raksturotas ceļa ietekmes zonas un attīstības iespējas, vairāk uzmanības pievēršot Jelgavas un Šauļu novada vēsturei. Izdevums paredzēts plašai sabiedrībai, bet īpaši pašvaldību darbiniekiem, attīstības un plānošanas speciālistiem, uzņēmējiem un tūristiem.
Automaģistrāle sākas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā un, šķērsojot Latviju un Lietuvu, turpinās līdz Kaļiņingradai Krievijā. «Via Hanza» Jelgavas rajonu šķērso 44,7 kilometru posmā, bet pilsē-
tu – 5,3 kilometru garumā. Bukleta autori akcentē, ka maģistrāles attīstība var būtiski ietekmēt Jelgavas, sešu rajona pašvaldību – Platones, Elejas, Lielplatones, Jaunsvirlaukas, Cenu, Ozolnieku – un Šauļu reģiona iedzīvotāju dzīves līmeni, iesaistot viņus apkalpojošā sfērā un tūrisma attīstībā.
«Līdzās maģistrālei atrodas daudz kultūrvēsturisku objektu, taču, lai radītu ārvalstu tūristu interesi, jāuzlabo infrastruktūra un pakalpojumu kvalitāte, iekārtojot Eiropas prasībām atbilstošas autostāvvietas, dušas, tualetes, sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmumus,» atzīst Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Krūklītis. Viņš uzskata, ka pagastu pašvaldībām jāizstrādā projekti, saistot tos ar «Via Hanza», lai saņemtu Eiropas Savienības naudu, bet vietējie uzņēmēji attīstībai var izmantot SAPARD līdzekļus.
Autoceļa pašreizējā tehniskā kārtība neatbilst starptautiska līmeņa prasībām, to nepieciešams rekonstruēt un paplašināt, izbūvējot apvedceļus pie Elejas, Jonišķiem un Šauļiem, sakārtojot zemākas kategorijas ceļu pieslēgumus.
Projekta koordinators Andris Ziemelis automaģistrāli vērtē kā īsāko ceļu uz Berlīni (par 1000 kilometriem mazāk nekā caur Viļņu vai Brestu) un tālāk uz Eiropu. Eiroreģiona «Saule» ietvaros speciālisti jau sadarbojas ar Kaļiņingradas apgabala rajoniem. Ir arī iestrādes maģistrāli paplašināt Sanktpēterburgas un Helsinku virzienā.
Bukleta izdošana nav procesa noslēgums, tas turpināsies ar jaunu projektu «Tūrisma un atpūtas servisa organizēšanas iespējas Lielupes un Nemunas baseinos «Via Hanza» zonā».
