Tuvojas Skolotāju diena. Varbūt ir vērts padomāt par saviem skolotājiem kā par cilvēkiem, ne klases priekšā stāvošiem bubuļiem.
Tuvojas Skolotāju diena. Varbūt ir vērts padomāt par saviem skolotājiem kā par cilvēkiem, ne klases priekšā stāvošiem bubuļiem. Lai arī negribas atzīt, nereti skolotāji netiek pienācīgi novērtēti: bez iemesla tiek apsmieti, aprunāti, izjokoti vai vienkārši neņemti vērā. Vai tiešām pie katras sliktās atzīmes ir vainīgs tikai viņš, šis nabaga cilvēks, kas cenšas tev kaut ko iemācīt? Vai vari sevi uzskatīt par paraugbērnu, kas vienmēr pilda mājas darbus un stundās uzvedas kārtīgi, ir patiesi ieinteresēts pedagoga stāstītajā? Neviens cilvēks nav ideāls, tāpēc arī neviens skolotājs nevar būt pati pilnība. Jo viņš taču galu galā arī ir cilvēks – ar saviem sapņiem un problēmām, uzskatiem un patiesību, savu garastāvokli!
Ir tādi skolotāji, kurus ļoti gribam par saviem un žēlojamies, ja viņi māca nevis mums, bet paralēlklasei! Vai tāpēc mūsējie ir sliktāki? Varbūt tas nemaz nav nejauši? No katra skolotāja varam kaut ko mācīties: gan to, kā vajag, gan to, kā nevajag… gan to, kas jāzina attiecīgajā mācību priekšmetā, gan to, kas dzīvei noderēs. Vai arī no mums skolotāji var šo to mācīties? Protams, ka var, ja tikai mēs abpusēji to gribam.
Skolotāju diena ir iespēja skolotājiem pateikties un, ja ne pateikties, tad vismaz parādīt cieņu gan!
Lai mums katram izdodas atrast savu mīļāko skolotāju!
Andra Strikmane un Tīnis, «Jundas» žurnālisti