Lai
arī jau ilgu laiku iedzīvotāji tiek informēti, ka nedrīkst uzticēties nevienam,
kurš lūdz atklāt savu banku kontu piekļuves datus, joprojām ir cilvēki, kuri
notic krāpnieku stāstītajam un zaudē savu naudu. Tā, piemēram, 5. jūlijā kāda
jelgavniece noticēja, ka viņai zvana no bankas, atklāja visu telefoniski
prasīto informāciju un vēlāk konstatēja, ka no viņas bankas konta uz kaimiņvalstu
kontiem ir pārskaitīts 1361 eiro, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā
speciāliste Dace Kalniņa.
Pirmdien, 5. jūlijā, kāda jelgavniece saņēma
tālruņa zvanu, kurā viņu krieviski uzrunāja sieviete, kas informēja, ka esot
bankas drošības dienesta darbiniece un skaidroja, ka no 1954. gadā
dzimušās sievietes konta nenoskaidrotas personas vēlas noņemt naudu, tāpēc ir
nepieciešams nobloķēt kontu. Lai to varētu izdarīt, viltus bankas darbiniece
lūdza nosaukt gan personas datus, gan internetbankas datus, gan arī bankas
kartes datus, ko 67 gadus vecā sieviete arī izdarīja.
Vēlāk, apskatot savu bankas kontu, jelgavniece
konstatēja, ka 1300 eiro no viņas konta ir pārskaitīti uz kādu Lietuvas bankas
konta numuru, bet 61 eiro – uz Igaunijas bankas konta numuru.
Tajā pašā dienā līdzīgā manierē krāpnieki centās
izvilināt paroles, bankas klienta maksājuma kartes datus, drošības kodus, kā
arī internetbankas lietotāja numuru no kāda Tukuma novada iedzīvotāja, stāstot,
ka brīdī, kad viņam tiek zvanīts, no viņa bankas konta tiek pārskaitīta nauda.
Vīrietis, saprotot, ka viņu cenšas apkrāpt, pārtrauca sarunu.
Policija atkārtoti uzsver, ka nedrīkst pārāk uzticēties un
sava personīgā informācija ir jāsargā, nekad nevienam nekādos apstākļos
neizpaužot savas paroles, bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus,
kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un lietotnes Smart-ID
kodus.
Foto: pixabay.com
